Nedaudz par dziesmu un deju svētkiem

Jūlija sākumu gaidīja daudzi vecāki un protams arī es. Jauniešu dziesmu un deju svētki. Tā kā esmu mazās dejotājas mamma, padalīšos savā pieredzē un redzējumā uz šo manuprāt, ļoti nozīmīgo pasākumu.

Uzreiz teikšu, es nepiederu pie tiem vecākiem, kam likās, ka viss ir slikti, ka mēģinājumi ir pa grūtu, jo pati esmu bijusi deju svētku dalībniece un man ir ar ko salīdzināt.

Visa gada garumā mazie dejotāji, loti cītīgi gatavojās svētkiem un bija diezgan bēdīgi, redzot, ka skatē atlase ir ļoti stingra. Kad es skatījos koncertu, man kļuva skaidrs, kapēc bija nopietna atlase. 17000 dejotāju trīs dienu laikā salika kopā grandiozu horeogrāfisku uzvedumu. Te viennozīmīgi "cepuri nost" horeogrāfu, režisora un citu darbinieku priekšā. 

Uzsākām braucienu uz Rīgu otrdienā un dienas bija garas 7. autobusā un 22 mājās. Bet, laika pietika, ka bērni varētu atgriesties pusdienās, kuras gatavoja krogs "Sorbas", bērni bija labi un garšīgi paēduši, paspējuši pagulēt pusdienaslaiku un izdejojušies.

Par ēdināšanu runājot. Bērniem tika piedāvātas brokastīs ļoti garšīgas putras, bet bija daļa, kam nācās stāvēt klāt, lai viņš paēstu. Izrādījās, ka putra ir garšīga arī tiem, kas atbildēja, ka "tādu es neēdu". Te es domāju ir daļēja atbilde uz jautājumu, kapēc dziedātāji ģība. Ja mazos var piespiest paēst, tad ar lielajiem tā nesanāks. Un kurš gan no mums nezin, ka dziesmu svētku nakti, reti kurš guļ un ja guļ, tad dažas stundas.

Mani deju svētki sākās ar ziedu pļavu, jo ziedu vainadziņu vajadzēja trīs dienas. 

Pirmais vainadziņš tika pīts no mētrām un no rīta konstatējām, ka tas ir par lielu. Pa galvu pa kaklu ķērāmies pie pārtaisīšanas. Paskatījos uz ziedu spaiņiem un nozvērējos, nopirkšu mākslīgo ziedu vainadziņu, kuru izdekorēšu ar dzīvajiem ziediem.

Domāts, darīts. Nopirku rudzupuķu vainadziņu un iepinu dzīvos ziedus, sanāca ļoti labi.

Uz gājienu es izmantoju jau vairs tikai rudzupuķu vainadziņu, to nepapildinot. 

Vainadziņa cena - 25 EUR  ( noderēs ilgus gadus arī citiem koncertiem.)

Laiks bija vienreizējs, kājas slapjas un zeķes melnas.

• Zeķes mazgāt vislabāk ar parastajām veļas ziepēm, tas izrādījās vienīgais līdzekļis, kas ļoti labi atmazgāja zeķītes.

• Pastalas nedrīkst žāvēt uz radiātoriem, te noderēs vai nu matu fēns, vai sildītājs, kas pūš gaisu.

• lai kājas nepaliek slapjas virs zeķītēm vilkām celefāna maisiņus. Velkot maisiņu uz plikas kājas , kājas tomēr izmirka.

• Linu blūzi un apakšsvārkus , loti labi var izgludināt, nopērkot veikalā Drogas, cietinātāju. Viņš ir izsmidzināms un blūzīte pēc gludināšanas tik ātri neburzās.