Neatņemsim bērniem lielo mākslu!

Neatņemsim bērniem "lielās lietas", tāpēc, ka viņi ir mazi. Mākslu, mūziku, literatūru. Protams, ir jādomā, kurā brīdī ir adekvāti ņemt mazo līdzi uz orķestra koncertu un varbūt nevajag sākt literatūras iepazīšanu ar pieaugušo grāmatām un klasiķu sarakstu, bet ir labi dalīties ar mazajām lietām. Bez savām ekspektācijām vai uzstādījumiem par to, ka visam uzreiz jāpatīk, bet dodot iespēju iepazīt un ieraudzīt, kādas var būt gleznas, grāmatas, dziesmas un citas aizraujošas lietas.

Lielie muzeji no mums ir krietni tālu, bet arī mūsu mazpilsētiņas nelielajā tūrisma informācijas centrā un bibliotēkā regulāri ir izstādes - un mēs abas ar divgadīgo meitu ar prieku ejam apskatīt gleznas, fotogrāfijas un zīmējumus. Protams, meitai vēl ilgi nebūs svarīgi zināt, kas ir Purvītis vai Mocarts, tomēr noteikti nenāk par ļaunu ieraudzīt, ka var gleznot gan cilvēkus, gan dabu, gan ar guašu, gan eļļas krāsām. Mums abām patīk “smukas bildītes” un tās arī baudām. Iepazīstam, ka iemīļotās dziesmas ir gan ātras, gan lēnas, turklāt ir arī dažādās valodās.

Sirdi silda, ka tāpat kā man bērnībā, bibliotēka ļoti mīļa vieta arī meitai, lai arī man katru reizi ir jābūt gatavai tur pavadīt kādas divas stundas, kurās pati varbūt paspēšu ātri izšķirstīt vienu žurnālu. Un pēc šodienas trīs jauno grāmatu ieguvuma, esmu katru izlasījusi jau vairākas reizes. Ja godīgi - tas prasa lielu pacietību, lai arī zinu, ka būs ļoti vērtīgi. Jau divu gadu vecumā žiperīgais meitēns izmanto vārdus un izteicienus, par kuriem zinu - tos esam lasījuši grāmatās. Visiem nav jābūt grāmatu tārpiem, bet mīlestība pret grāmatām palīdzēs vieglāk iemīlēt lasīšanu, toties tā pēc tam palīdz būt patstāvīgam, apgūt jauno pašam, saprotami izteikties un galu galā - baudīt daudzas lieliskas grāmatas.

Es pavisam neesmu lielākā mākslas vai mūzikas pasaules pārzinātāja un man priekšā sarežğītas izvēles, pēc iespējas piemērotāk iepazīstinot meitiņu ar šīm pasaulēm, bet man gribas, lai prieks par skaisto saglabājas ilgi, ilgi un nāk dabiski. Tā nu mēs sākam ar to, kas mums ir dabiski - priecājamies glītiem zīmējumiem, par kaijām un laivām gleznās un skanīgiem pantiņiem. Arī tad, ja tās ir piecas minūtes pirms špicbuks ir aizskrējis pētīt tūrisma bukletus (jo tur ir KARTES). Un gan jau kādreiz nonāksim pie iespējas un saprašanas baudīt skaisto arī Mākslas muzejā vai skaistā koncertā.