Mūsu pieredze ar akvagrimmu.

Seju apgleznošana ir populāra jau ilgu laiku,tomēr manam dēlam vienmēr bijis bail un nav paticis. Tā tas turpinājās līdz pat 5 gadiem. Kad rīkojām dzimšanas dienas ballīti Mc Donaldā, tad programmā bija seju apgleznošana. Lielas cerības neliku,tomēr nodomāju,ja negribēs Adrians ,gan jau ka ciemiņiem nekas pretī nebūs.Un kā par brīnumu Adrianam ļoti patika un viņš ļāvās. Arī pārējiem viesiem ļoti patika.

Tāds betmens nu bija pirmais mūsu zīmējums uz sejas.

Pēc kāda laika veikalā Prisma norisnājās bērnu dienas un tur arī bija iespējams apgleznot seju. Arī tad Adrians bija ar mieru un kļuva par skaistu tīģeri(diemžēl bildi neizdevās atrast). Adrians auga un vairāk viņām šīs lietas vairs neliekas interesanti.Toties mazā māsa Denīze jau kopš diviem gadiem priecājas par zīmējumiem. 

Pirmā bija kāda puķīte lielveikalā,īsti neatceros kurā. 

Bet tāds nopietns zīmējums bija šī gada Mājsaimnieču olimpiādē.

Par šo zīmējumu bija sajūsmā gan Denīze,gan tētis.Un protams arī es. Noturējās arī mums pāris dienas. (neatceros gan kas bija zīmētāji)

Līdzīgu puķīti gribējām iegūt pēc pāris nedēļām Ķekavas velo maratonā,kur gan jāatzīst nebija tik skaista un arī ļoti ātri nonāca nost.

Denīze izmēģinājusi arī glitter tetovējumus uz rokas,bet tie viņai īpaši nepatika un pati notīrīja nost.

Pēdējais skaistais zīmējums,kas bija Denīzei bija Māmiņu kluba festivālā no La Creation meitenēm. Arī šis mums pašiem patika, Denīzei ļoti patika,jo pati izvēlējās no lielā kataloga.

Tāda nu ir mūsu pieredze.Nav diez ko liela,tomēr ir pozitīva. Meitai kā jau meitenei patīk šī krāsošanās,puikam cita pieredze,tomēr priecājamies,ka dažādos pasākumos ir iespēja pārvērsties kādā pasaku tēlā, nedaudz izbaudīt arī ko citu. Bērniem tas ir svarīgi.