Kamēr meita apmeklēja bērnudārzu, tikmēr kaut kā tās vasaras plānojām – vecāku atvaļinājumi, kāds laiciņš laukos pie vecvecākiem. Nebijām gatavi meitu uz nometni aizlaist.
Tuvojoties pirmās klases mācību gada noslēgumam, sapratu, ka vasaras brīvlaiks ir veseli trīs mēneši. Kas ir pietiekami problemātiski strādājošiem vecākiem, kuriem katram ideālā variantā ir mēnesi garš atvaļinājums. Protams, protams, pienākas atvaļinājums vasarā, ja ir bērni, bet ko darīt, ja kolektīvā bez maz visiem mazi bērni?
Sūtīt visu vasaru uz laukiem pie vecvecākiem negribējās, jo meitai tur nebija kompānijas – vecumam atbilstošu bērnu.
Finanses bija ierobežotas. Izpētot privāto kompāniju piedāvāto nometņu klāstu, sapratām, ka varētu uz kādu nometni aizsūtīt, bet tā nosegtu vien mazu daļu no nepieciešamā laika.
Brīnišķīgs atklājums bija pašvaldības līdzfinansētās dienas nometnes. Nometni izvēlējāmies vietā, kas mums bija ērti no izvadāšanas viedokļa toreiz tā bija skola Rīdze. Apmierināja arī piedāvātais laiks no jūnija sākuma līdz jāņiem. Cenu precīzi neatceros, bet tie bija vien pāris lati dienā.
Bērni bija pieskatīti, izklaidēti, paēdināti trīs reizes dienā. Devās ceļojumā pa Rīgu, muzejiem, izbraukumos ārpus Rīgas. Bērns priecīgs un vecākiem sirds mierīga!
Meita ieguva jaunus draugus un mēs kopā ieguvām jaunu pieredzi!
Secinājums - kas meklē - tas atrod!
Vai esat izmantojuši pašvaldību atbalstītās nometnes?