Mazās Katrīnes sapņu princese

Reiz kādā ģimenē māmiņa stipri bēdājās, bet tētis sēdēja viņai blakus un teica, nebēdā, viss būs labi. Gan mūsu brīnumiņš pieteiksies. Brīnumi notika un kādā augusta dienā šajā pasaulē ienāca maza saulīte. Tētis ieraugot viņu, smaidīja un noteica, ka tā ir viņa mazā princesīte.

Mazā princesīte auga un bija kā mazs saulesstariņš saviem vecvecākiem, viņas smiekli bija tik aizraujoši, ka pat tie, kas skatījās ar drūmu skatu , uzsmaidīja. Tā gāja laiks un viņa auga, gadiņš mainīja gadiņu un nu jau viņa pati smaidot teica, es esmu mammas un tēta mazā princesīte. Un viņa tāda bija ne tikai svētkos, bet arī ikdienā. Viņa katru reizi izdomāja ko jaunu, te viņa ir laumiņa, te Salātlapiņa, bet tagad Aladina princese Jasmīna.

Bērnudārzā audzinātājas tikai nosmējās, Princese Katrīne dienās būs tērpu modelētāja, ko  tik viņa neizdomās un ja teiks, ka nevajag vilkt vienu vai otru apģērbu viņa nopietni paskaidro, ka tas šajā gadījumā ir nepieciešams. 

Pagaidām viņa dzīvo šajā brīnumu pasaulē, tad nāks nākošais gadiņš, vēl un vēl, no skaistā princešu laika paliks tikai atmiņas, bet tagad kamēr vēl to var un ļoti gribās viņa dzīvo savā brīnumu valstībā un kā Salātlapiņai viņai dzimšanas dienā gaisā tiek laistas laternas. 

Rīt ir šī brīnu diena, kd visa pasaku valstība svinēs mazās princeses Katrīnes dzimšanas dienu un vakārā visas karalvalsts padotie gaidīs gaismiņas, kas vakara krēslā celsies pār namiem un koku galiem.  

 Mums paliek pieci gadiņi un kaut zīmēt mums tā īsti nesanāk, mums tas patīk un mēs mēģinam uzzimēt savu sapņu princesīti,

to, kas sapņos sēž uz gultas maliņas un sargā mūsu miedziņu.............