Mums ģimenē visiem patīk braukt ar velosipēdiem. Bet īpaši piedomājam ,lai bērni brauktu un viņiem patiktu braukt.
Denīze jau kopš diviem gadiem cītīgi brauc ar bezpedāli. Sākumā maziņu:) jo tas bija vienīgais piemērotais viņas augumam.
Viņai ļoti patika braukt un un darīja to ar prieku,īpaši ,ja varēja piedalīties sacensībās kopā ar brāli.
Denīze auga un arī ritenis līdz ar viņu!
Prieks ,ka ir tādas sacensības -Riteņvasara,kur bērni iegūst patiesu prieku braukt ar riteni un pirmos diplomus un arī medaļas.
Denīzei ļoti patīk braukt ar bezpedāli. Bet nu jau dāmai būs maija beigās četri gadi un viņa izsaka vēlmi pēc riteņa kā brālim- ar pedāļiem.
TAd nu lai saprastu kāds tad būtu viņai piemērots lieluma ziņā un visos citos parametros mēģinājām sākt ar to ,kas mums ir. Adriana veco 16 collīgi divriteni.
Lieki teikt- mazā Denīze stāvā sajūsmā,ka var braukt ar brāļa riteni. Tomēr secinājums ir ,ka šis braucamais mazajai dāmai vēl nedaudz par lielu. Nākamgad! Bet meitenei ļoooti gribas. Tad nu tētis katru otro vakaru iet vizināties ar šo,kamēr Denīze gaida savu dzimšansdienu un cerams arī jaunu ( pink ,kā viņa pati saka) riteni!
Tā kā viņa lieliski prot manevrēt ar bezpedāli,tad cerība bija ,ka uzsēžoties uz piemērota viņas augumam velosipēda ,nebūs nepieciešami papildriteņi un viņa varēs braukt ar divriteni (ja ne uzreiz,tad diezgan ātri) .Bet šis izmēģinājums vēl priekšā ,jo ar brāļa riteni tas neizdevās,jo par lielu mazajai knīpai!