Mazā Denīze uzsāk dārziņa gaitas!

Denīzei pagājušajā nedēļā palika pusotrs gads. Tad nu arī izmantojām iespēju pieteikties bērnudārzā,jo mums pēc likuma pienākās priekšrocība - brālis/māsa. Adrians vēl iet dārziņā, un no vakardienas arī mazā Denīze uzsāka bērnu dārza gaitas!

Pirmajā dienā Denīze kopā ar brāli un tēti devās uz dāriņu. Laimīga ģērbās un rādīja attā man ejot prom no mājas.

Dārziņā ieejot,pirmais bijis mazs apjukums- bērni grupiņā piecpadsmit. Visi nedaudz lielāki par viņu. Bet asaru nebija. Pēc mirkļa jau devusies pie mantām un spēlējusies. Tētis pavadīja laiku tur pat grupiņā skatīdamies kā mazā dāma spēlējās. Pēc stundiņas Denīze paņēmusi tēti pie rokas un rādījusi uz durvju pusi ,ka jāiet prom. 

Tā arī viņi darījuši. Tētis jautājis vai rīt brauksim atkal-Denīze mājusi ar galvu ka Nē!

Atnākot no darba prasīju ,kā tad Denīzei dārziņš. Viņa man saka- tete brum ,brum.

Jāsaka ,ka pārdzīvojums bija,jo naktī gulēja ļoti slikti, cēlās bieži ,grozījās un arī vairākas reizes atkārtoja tete- brum,brum.

No rīta pamostoties redzēja ,ka Adrians jau ģērbjas. Arī viņa ņēma bikses un stīvēja kājās. 

Kad tētis devās sildīt mašīnu, sākas lielā raudāšana un skriešana pakaļ ar zābakiem. Sapratām,ka grib braukt ar viņu. Tētis pēc laiciņa atnāca pakaļ Adrianam un Denīzei, atkal visi trīs laimīgi aizdevās uz dārziņu.

Šodien gan Denīzi audzinātāja jau paņēma vienu un tēti uz pāris stundās aizsūtīja pastaigāties pa veikaliem:)

Nonākot audzinātājas klēpī protams bija asaras. Tomēr tētim nervi stipri, parādīja attā un devās prom. 

Pēc laiciņa tētis zvanīja audzinātājai ,lai noskaidrotu vai viss labi. Un jā, Denīze esot jau pēc mirkļa nomierinājusies un spēlējusies ar bērniem. Kad tētis ieradās pakaļ , viņa bijusi priecīga,bet rokas nemaz pretī neesot stiepusi. Laikam apvainjās ,ka atstāja viņu vienu:) 

Abi priecīgi saģērbās un devās mājas. 

Tā pagāja pirmās divas dienas dārziņā. Tā kā šis ir otrais bērns,kurš iet dārziņā,tad zinu ,ka trakākais jau tikai priekšā. Pēc nedēļas nāks apjausma ,ka šis pasākums ir uz ilgu laiku,un tad jau arī īstā reakcija būs.

Man sirds ir mierīga,jo Denīze ir pie tās pašas audzinātājas pie kuras gāja Adrians uzsākot dārziņa gaitas. Viņam gan tad bija divi gadi. Tomēr audzinātāja ir ļoti laba un es viņai pilnībā uzticos.

Pati Denīzi uz dārziņu vest neriskēju,jo domāju,ka mums abām būtu grūtāk šķities. 

Kā mums ies turpmāk un kad būs pirmā diena,kad Denīze paliks gulēt diendusu , noteikti rakstīšu!

www.bernuenureze.lv