Manas mazās princesītes lomu spēles

Katrīne jau no pirmajiem gadiņiem mums ir maza aktrise.

Bērnudārzā auklītei ievērojot, ka Katrīne mēģina vilkt dažādas drēbes un rādīt modes radās ideja šo rotaļu piedāvāt visai grupai, tā lietā tika likti aizkara gabaliņi un bērniem bija jauka rotaļu pēcpusdiena. Bez modēm, Katrīne diezgan bieži sāka spēlēt dažādu lomu spēles. Izlasot vienu pasaku viņa pēkšņi kļuva par pirātu.

Tad sākās pasaku princešu laiks. Es neliedzu viņai pašai izvēlēties un kombinēt savus tērpus.

Mēs laiku pa laikam atveram arī lielo skapi un tad mērītas tiek māsas kleitas, tas ir sajūsmas un emociju pilns pasākums. Tad fantāzijai var dot vaļu.

Mēs izmantojam visas iespējamās situācijas, lai varētu pārģērbties un Katrīnei tas ļoti patīk. Kad sākas karnevālu un masku laiks bērnu dārzā tas ir mūsu mīļākais laiks. Katram tēlam tērpus domājam kopā un darināšanā piedalās visa ģimene.

piparkūku krelles un pogas cepurei Katrīne darināja kopā ar māsu. Bet tērpu ome un manas kaimiņu kundzītes. Iznāca mazs piparkūku rūķītis.

Protams, ka Katrīnei patīk lomas, kas domātas tieši meitenēm, bet mums grupiņā parasti uzvedumi ir par zvēriņiem rūķķīšiem, tapēc cepuru ballei Katrīne gatavojās ar ļoti lielu entuziasmu. Viņa bija ziedu laumiņa.

Īpašs pasākums ir tad, kad mēs dienu pavadām divatā, mēs noteikti iegriežamies RDA lietoto drēbju veikalā un tad tiek izmērīts viss karnevāla tērpu klāsts, te Katrīne gan taurenītis, gan laumiņa un sniegbaltīte. Pēdējā reizē mēs ar māsu smējāmies līdz asarām, jo Katr;ine uzvilka mazus dzelteni melnus kuplus svārciņu un mazu krekliņu un tik jauki grozīja dupsi, ka nevarējām pārstāt  smieties.

Laiku pa laikam kāds no tādiem tērpiem nonāk arī mūsu mājā un tad es klusiņām vēroju kā viņa spēlējas un ir kļuvusi par iemīļoto pasaku varoni. Kādu laiku tā bija salātlapiņa, tad laumiņa, tagad viņas favorīte ir Cepurnieka meita Madalēna. Kā viņa to attēlos pat domāt negribu, jo cepures vietā Madalēnai ir krūzīte. 

Kad mūsu mājā sākās princešu laiks, Katrīne tika pie princešu gultas ar baldahīnu. Tur varēja gulēt mazā princese Rozīte, kuru varēja pamodināt, tikai tad, kad sāku viņu kutināt.  

Šis laiks drīz beigsies, to zinu pēc pieredzes, tapēc ļauju Katrīnei to izdzīvot no sirds.

Jo ja mūsu bērni nesapņos, pasaka beigsies....

Mīļās māmiņas ļaujiet saviem mazuļiem iejusties dažādos tēlos, pievienojieties viņiem un atbalstiet viņus, tā veidojas iztēle un bērns iemācās sapņot. Bez sapņiem cilvēks nevar dzīvot, tas ir bruģakmens maza laimīga cilvēka nākotnei.