Man ir vislabākais tētis pasaulē

Man ir labākais tētis pasaulē un es viņu mīlu, tik daudz, cik ir līdz mākoņiem. 

Tā Katrīne pavisam maziņa stāstīja visiem saviem draugiem. 

Agrāk noteikti nevarēju iedomāties, ka es būšu spiesta uzsākt darbu tad, kad mazulītei palika pusgads. Bet dzīve ievieš savas korekcijas un mama uz pilnu slodzi kļuva mūsu tētis.

 Viņš gatavoja Katrīnei īpašus ēdienus, viņai bija sava ēdienkarte. Bija izveidot dienas režīms. Vakarā, kad visi gāja gulēt viņš veidoja tikai Katrīnei domātu mapīti ar mīļām multenītēm. Kad lika Katrīni  gulēt viņš, dziedāja miega dziesmiņu par lācīti Umku, kapēc tas ir kas īpašs, manam vīram nav muzikālās dzirdes un viņš labu laiku mācījās dziedāt šo dziesmiņu.

Kad Katrīne nedaudz paaugās, viņi kopā gatavoja man vakariņas, bet brīvdienās abi devāmies makšķerēt. Arī tagad viņi ir  nešķirami. 

Kopā cep gaļu un iet sēņot, kopā brauc uz skolu. 

Katrīnei tētis ir viņas elks, viņas uzticības cilvēks. Arī tagad, kad Katrīne mācās otrajā klasē viņas ikdiena sākas ar tēti, tētis ved uz dejošanu, ciemos pie draudzenēm, bet pēc tam viņi kopā sagaida mani no darba. 

Šogad viņi abi kopā stādīja kociņu, kas tagad augs kopā ar Katrīni un atgādinās par to, ka tas ir viņu abu kopdarbs.

Katram bērniņam ir nepieciešams tētis, ne tikai tāds tētis, kas pelna naudu, bet gan tāds, kas ir blakus, kad bērniņš nokrīt, kas var samīlēt un iemācīt ko jaunu. Ar kuru bērniņš jūtas drošībā un par kuru var teikt - ES MĪLU SAVU TĒTI, TIK CIK IR LĪDZ MĀKOŅIEM. Un Katrīnei ir tāds tētis.