Lietuvas pieredze: Kā tiek ārstēta bērnu enurēze

Māmiņu klubs
Māmiņu klubs 4. augusts 2017 00:06
348

Nesen vēstījām par Latvijas pieredzi, ārstējot bērnu enurēzi.

Slapināšana gultā jeb tā dēvētā nakts enurēze ir problēma, par kuru daudzi vecāki vēl aizvien kautrējas runāt. Vadoties no statistikas datiem, pasaulē no visiem bērniem vecumā no 6 gadiem, 15% ir saskārušies ar šādu problēmu, savukārt vecumā no 14 līdz 15 gadiem šādu bērni ir daudzkārt mazāk – vien 1 – 2%.

Saskaņā ar profesores, Bērnu klīniskās Viļņas universitātes slimnīcas bērnu nefroloģes Augustīnes Jankauskienes teikto, nav vienas universālas ārstēšanas metodes, jo katram bērnam ir sava slimības vēsture un savi slimības cēloņi, tāpēc ārstēšanai ir jābūt individuālai.

20170705084612-15402.jpg

 

Ar ko sākt?

Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā pirmais solis – ģimenes ārsta apmeklējums. Tās uzdevums ir izslēgt primārās enurēzes iemeslus.

“Iespējams, pēc rūpīgas pārbaudes ģimenes ārsts noteiks ārstēšanu, ar kuru būs pilnībā pietiekami. Taču, ja ārsts redzēs, ka konkrētais gadījums ir daudz nopietnāks, bērns cieš no enurēzes simptomiem gan dienā, gan naktī, ir bijušas urīnceļu infekcijas, viņš pacientu nosūtīs pie bērnu nefrologa,” stāsta A. Jankauskiene.

Bērnu nefrologs jau veiks detalizētākus bērna izmeklējumus.

Ļoti mazai daļai bērnu, kuri cieš no enurēzes, nepieciešama urologa konsultācija.

Enurēzes ārstēšanai Lietuvā tiek izmantotas šādas metodes:

- medikamentoza ārstēšana - zāles un to kombinācijas;

- "elektriskā pamodināšana"- ir speciālas ierīces (piemēram, enurēzes modinātājs), kas tiek aktivizētas miega laikā pie pirmajiem urīna pilieniem un pamodina bērnu. Ar šādu metodi tiek aktivizēts vajadzīgais reflekss. Tomēr, kā atzīst speciālisti, Lietuvā šī ārstēšanas metode nav īpaši populāra.

- dienasgrāmatas rakstīšana -speciālā dienasgrāmatā bērns kopā ar vecākiem atzīmē dienas, kurās ir gadījušās avārijas, un kurās - nav, to, cik daudz un cik bieži bērns ir dzēris, kad un cik reižu apmeklējis tualeti utt. Bieži vien, kad vecāki ārstam parāda aizpildīto dienasgrāmatu, jāsecina, ka bērns dzer daudz šķidruma un enurēzi iespējams mazināt, mainot ikdienas paradumus. Šī informācija ļoti palīdz speciālistam, tāpēc dienasgrāmatas rakstīšana ir ļoti noderīga.

“Vecāki bieži vien vaicā, vai uz atkārtotu vizīti nepieciešams ņemt līdzi bērnu. Uz to atbildu, ka, protams, jums nepieciešams nākt kopā. Iespējams, mēs atkārtoti nepārbaudīsim bērnu, taču viņam ir jāpiedalās procesā, jo viņam ir jāsaprot, ka ir problēma, kuru nepieciešams risināt. Starp citu, nereti bērni ārstam pastāsta vairāk nekā vecāki,” atzīmē profesore.

Noslēgumā jāuzsver, ka, ārstējot urīna nesaturēšanu naktī, nevajadzētu gaidīt tūlītējus rezultātus. Visam ir nepieciešams laiks. Galvenais – neielaist slimību un nedomāt, ka viss pāries pats no sevis.

Savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības, 80% gadījumu enurēzi izdodas izārstēt.

“Protams, tas nav viena mēneša darbs un visiem neder viena ārstēšanas metode. Svarīgi ir sadarboties: vecākiem ir jātic tam, ko dara ārsts un stingri jāievēro speciālista norādījumi. Tā ir panākumu atslēga veiksmīgai enurēzes ārstēšanai,” ir pārliecināta bērnu nefroloģe.

20170728065657-82331.jpg20170727131723-74797.jpg

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies