Latvijas pieredze: Kā tiek ārstēta bērnu enurēze

Enurēze (tulkojumā no grieķu "enureo" – urinēt) – urīna nesaturēšana miegā bērnam, kurš ir sasniedzis 5,5 - 6 gadu vecumu. Līdz šim vecumam nekontrolēta slapināšana gultā tiek saistīta ar bērna fizioloģiju, proti, bērna attīstību, vecumu, nobriešanu, un netiek uzskatīta par slimību.

Tiek uzskatīts, ka bērniem līdz iepriekš nosauktajam vecumam attīstās un veidojas orgāni, kuri iesaistīti urinācijas procesā un kontrolē ar to saistītos refleksus un organisma darbību.

Enurēzi var izraisīt vairāki iemesli: dažādas infekcijas, urīnceļu un urīnpūšļa iekaisumi, arī dažādi emocionāli pārdzīvojumi, piemēram, stress, sarežģītas attiecības ģimenē u.c.

Ir divu veidu enurēze:

- primārā enurēze - pilnībā veseliem bērniem; saistīta ar aizkavētu kontroli pār spēju gulēšanas laikā kontrolēt urīna aizturi.

Šie bērni nav pārstājuši slapināt gultā jau kopš dzimšanas un viņiem nav citu slimību, kas varētu būt par iemeslu enurēzei, viņiem nav arī sūdzību par izmaiņām urinācijā un nesaturēšanu dienas laikā.

-  sekundārā enurēze - kad cēlonis urīna nesaturēšanai miega laikā meklējams citās slimībās vai novirzēs bērna attīstībā: iedzimti vai dzīves laikā iegūti defekti un attīstības traucējumi; uroģenitālās, centrālās un perifērās nervu sistēmas slimības, kuņģa – zarnu trakta un endokrīnās sistēmas slimības, kā arī urīnceļu infekcijas.

Nakts enurēze ir raksturīga bērniem ar garīgās attīstības un psiholoģiskās attīstības traucējumiem.

Bieži vien par iemeslu sekundārajai enurēzei var būt arī stress. Izņemot gadījumus ar iedzimtām veselības problēmām, šiem bērniem ir raksturīga atkārtota enurēze pēc ilgstoša, ne mazāk kā 6 mēneša gara perioda bez slapināšanas gultā.

Ko darīt, ja jūsu bērnam ir jau 5,5 - 6 gadi, taču viņš regulāri pamostas slapjā gultā?

Pirmais solis - vizīte pie ģimenes ārsta

Pirmkārt, pierakstiet bērnu vizītei pie ģimenes ārsta. Viņa uzdevums ir izslēgt primārās enurēzes cēloņus un varbūtību.

Iesākumā ārsts novērtēs bērna vispārējo attīstību – gan fizisko, gan psiholoģisko, izslēdzot vēdera – zarnu trakta slimību iespējamību.

Dažkārt urīna nesaturēšana ir teju vienīgā pazīme, ka var liecināt par centrālās nervu sistēmas problēmām, prasot tālākus izmeklējumus. Taču šādi pacienti reti kad ar urīna nesaturēšanu saskaras tikai naktīs, jo visbiežāk sūdzības ir arī par problēmām dienas laikā

Nakts enurēze bieži pavada arī endokrīnās sistēmas traucējumus, īpaši cukura diabēta slimniekus.

Protams, nedrīkst aizmirst arī pat biežāko urīna nesaturēšanas problēmu bērniem, kas īpaši skar meitenes, proti, urīnceļu infekcijām.

Ģimenes ārsta sākotnējās pārbaudes ietver:

• urīna analīzes - lai izslēgtu urīnceļu infekciju varbūtību;
• vēdera ultraskaņas pārbaudi - lai izslēgtu uroģenitālo, kuņģa un zarna traktu patoloģiju varbūtību.
  

Pēc pirmreizējās apskates un pārbaudēm ģimenes ārsts nolems par mazā pacienta turpmāko ārstēšanu. Tiesa, ne vienmēr ir nepieciešams pacientu nosūtīt pie speciālista, jo arī ģimenes ārsts ir kompetents sniegt padomus režīma korekcijai vai arī norīkot ārstēšanu infekciju gadījumā.

PIEVĒRSIET UZMANĪBU!

Lai slapināšanu gultā uzskatītu par nakts enurēzi, nedēļas laikā vismaz divas reizes jābūt slapjai gultai.  Šādā gadījumā ārsti jau to uzskatīs par diagnozi, kuru nepieciešams ārstēt. Ja nedēļas laikā bērns gultu pieslapina vienu reizi vai retāk, visticamāk, jāsāk ar dienas režīma pārskatīšanu, pievēršot uzmanību šķidruma uzņemšanas laikam, – vairāk šķidrumu uzņemot dienas pirmajā pusē un ierobežojot piena produktu, augļu un dārzeņu uzņemšanu vakarā.

Ir liela nozīme tam, lai bērns regulāri, vismaz reizi 2 – 3 stundās apmeklētu tualeti, tāpat arī 2 – 3 stundas pirms gulētiešanas jāierobežo bērna aktivitātes. Dažkārt pilnībā pietiek ar dienas režīma pārskatīšanu, lai izārstētu vieglas formas nakts enurēzi.

Speciālisti, pie kuriem ģimenes ārsts var nosūtīt nakts enurēzes problēmu gadījumā:

• urologa;
• neiropatologa;
• nefrologa;
• psihologa;
• psihiatra;
• fizioterapeita.

Otrais solis - konsultācija pie speciālista

Latvijā bērnu urīna nesaturēšanas problēmām veltīts centrs atrodas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Vienības gatvē 45, Rīgā.

Bērnus un viņu vecākus konsultē uroloģe, pediatre Natālija Bozotova.

Ar ģimenes ārsta nosūtījumu pēc iepriekšēja pieraksta konsultācijas norisinās pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 16.30.

Pieteikšanās pie speciālista notiek, vēršoties slimnīcas reģistratūrā. Vizītes gaidīšanas ilgums parasti ilgst aptuveni 2 mēnešus.

Uz pieņemšanu jau ar analīžu un ultrasonogrāfijas rezultātiem pie speciālista parasti nāk pacienti, kuriem bijusi jau pirmreizēja pārbaude pie ģimenes ārsta.

Dodoties pie speciālista, svarīgi paņemt līdzi visu analīžu un izmeklējumu rezultātus, kurus veikuši citi ārsti, jo tas palīdzēs noteikt diagnozi.

Ideāli, ja jums līdzi būs arī dienasgrāmata, kurā esat atzīmējuši, ko un cik daudz bērns ir izdzēris, cik regulāri apmeklējis tualeti, un cik bieži gadījušās “avārijas”.

Tāpat arī ir svarīgi, lai vizītes laikā bērnam būtu pilns urīnpūslis, jo konsultācijas laikā tiks veikts funkcionālais izmeklējums – uroflaumetrija.

Bērnam, kuram radīsies vajadzība urinēt, lūgs to izdarīt speciālā podiņā – aparātā, kas izmēra urinēšanas strūklas spēku un daudzumu.

Pēc pārbaudes, sarunas ar vecākiem un pacienta veselības izvērtēšanas, ārsts pieņems lēmumu par turpmāko ārstēšanas terapiju.

Trešais solis - ārstēšana

Uroterapija – metode, kuras galvenais uzdevums ir koriģēt šķidruma uzņemšanas un urinēšanas biežuma režīmu. Jebkura ārstēšana pirmkārt sākas ar terapiju, kuras uzdevums ir mainīt uzvedību, kas ir pamats turpmākai medicīniskai ārstēšanai.

Uroterapijas ietvaros bērns iemācās pareizi dzert un pareizi čurāt. Proti, galvenokārt, lai lielākā daļa šķidruma tiktu uzņemta dienas pirmajā daļā, pakāpeniski trenējot urīnpūsli saturēt lielāku šķidruma daudzumu. Divas stundas pirms gulētiešanas nav ieteicams dzert.

Turklāt, pielāgojot diētu un mainot dzīvesveidu, tiek izveidots arī bērna gulētiešanas rituāls, kam arī ir būtiska loma.

Šajā laikā ir svarīgi rakstīt dienasgrāmatu, kurā tiek atzīmēta visa informācija. Daži vecāki uzskata, ka tā ir lieka laika izšķērdēšana, sakot, ka viss tāpat ir redzams un zināms, taču patiesībā šāda informācijas apkopošana ļauj vizualizēt situāciju, jo daudzi vecāki ikdienā strādā un neatrodas bērnam blakus visu diennakti.

Režīma ievērošana sniedz labus rezultātus, taču jārēķinās, ka bieži rezultātu sasniegšanai nepieciešami aptuveni 3 līdz 6 mēneši. Šajā periodā ik pēc 2 līdz 3 mēnešiem jāierodas uz vizīti pie speciālista.

Motivācijas terapija

Bērna galvenais motivators ir viņa ģimene un vecāki – tētis un mamma.

Viņu galvenais uzdevums ir paskaidrot bērnam un palīdzēt viņam ievērot pareizu šķidruma uzņemšanas režīmu un citas aktivitātes, kas var palīdzēt pilnībā izveseļoties no enurēzes.

Vecākiem bērns ir jāatbalsta nevis jābarās par neveiksmēm, akcentējot slimības izpausmes.

Svarīgi ir bērnu uzslavēt, piemēram, par vingrinājumu izpildīšanu, veļas aiznešanu uz veļas mašīnu utt.

Netiek izslēgts variants arī psihologa vai psihoterapeita apmeklējums, kas palīdzēs vecākiem ar padomiem un vienlaikus arī strādās ar bērnu.

Zāļu terapija

Medikaments, ar kuru ārstē nakts enurēzi, ir desmopresīns (minirins), kuru kopš pagājušā gada var izrakstīt tikai speciālists. Patlaban Latvijā šo medikamentu 100% apmērā kompensē valsts.

Medikaments tiek parakstītas lietošanai uz nakti. Lai panāktu efektu un izskaustu urīna nesaturēšanu, terapija ilgst 2 – 3 mēnešus

Tiesa, tikai 20 – 30% gadījumu šis medikaments palīdz pacientiem pilnībā izārstēties no emurēzes. Vairumā gadījumu tiek nozīmēts atkārtots kurss. Ārstēšanās ilgumu sākotnēji nevar precīzi prognozēt, jo tās rezultāti redzami vien ārstēšanās procesa laikā.

Gadījumos, ja bērnam tiek konstatēts samazināts urīnpūšļa tilpums, var tikt izrakstīts medikaments ar nosaukumu Oxybutynin (Driptane).

Laiks rīkoties

Ar tādu saukli šā gada maija beigās norisinājās Vispasaules bērnu enurēzes diena.

Šī slimība vēl aizvien pasaulē ir plaši izplatīta, jo, kā rāda statistikas dati, aptuveni 5 – 10% bērnu vecumā pēc 7 gadiem sirgst ar urīna nesaturēšanu naktī

Ja ticēt statistikai, tad biežāk no slapināšanas gultā cieš zēni, taču Latvijā šādas izteiktas tendences nav novērotas.

Savukārt, ja skatāmies uz bērnu vecumu, tad visbiežāk pie speciālista pēc palīdzības vēršas vecāki ar bērniem vecumā no 5 – 6 gadiem jeb tuvāk skolas laikam, kad šai problēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība.

Pēc speciālistu teiktā, Latvija šajā jautājumā vadās pēc Eiropas bērnu urologu asociācijas ieteikumiem un vadlīnijām.

Ja jūs uzskatāt, ka enurēze ir slimība, kura ar laiku pāries pati no sevis, tad jūs kļūdāties. Protams, tā var notikt, BET labāk šādos gadījumos rīkoties savlaicīgi, jo dažkārt (un tā notiek samērā bieži) problēma saglabājas arī pusaudžu un pat pieaugušo gados. Bet tas jau ir cits stāsts...

Māmiņu Klubs

Uzzini vairāk par bērnu enurēzi! Sociālo atbalsta kampaņu atbalsta uzsūcošas pidžambiksītes DryNites!