Latvijā eglīti senāk dekorēja ar putnu spalvām

Pavisam senā pagātnē pie mums Ziemassvētku eglītes rotātas tikai no dabas materiāliem vai tā, kas sastopams katram mājās. Latvijā tradicionāli mājā ienesa eglīti, kurai bija īpaša nozīme; vēsturiski tā nāk no senču dzīvības koka, ko ziemas saulgriežos ienesa namā. Pušķošanai izmantoja egļu zarus, krāsainus dzīparus, salmu pinumu lelles, smilgas, putnu spalvas, olas, augļus, dārzeņus, ēveļu skaidas un kaltētus ziedus. Sevišķi populāra bija puzuru veidošana. Tie tika izgatavoti no salmu savērumiem, ko papildināja ar dažādiem citiem materiāliem, piemēram, krāsainām lupatiņām vai putnu spalvām.

Dažreiz puzura vidū tika iekārts kartupelis, kurā sadurti salmi. Šāds veidojums tika dēvēts par saulīti. Rotājumus visbiežāk darināja bērni, ieliekot tajos savu mīlestību un bērna sirds skaidrību. Tāpēc šādiem veidojumiem piemita īpaša enerģētika. Arī mūsdienās uzskata, ka tie lieliski attīra telpu no nevēlamām enerģijām, par cik puzuriem ir daudzskaldņa forma, kas sastāv no daudzām mazām piramīdiņām.

Ziemeļeiropas tautu pagāni svinēja Ziemassvētkus kā ziemas saulgriežus, kuros ir gada īsākā diena. Pēc tiem dienas pakāpeniski kļūst garākas un siltākas. Bija ierasta tradīcija iedegt eglē svecīti kā saules simbolu.

Vai arī jūsu eglītes rotāšanā tikušas izmantotas mājās atrodamas lietiņas?

Māmiņu Klubs