Labākais brālis pasaulē

Labākais brālis pasaulē

04. Dec 2017, 10:16 FejuFeja FejuFeja

Par spīti visiem kašķiem, kas bijuši un noteikti vēl tikai būs, es jau tagad zinu, ka mazajai Fejiņai ir pats, pats labākais brālis pasaulē.

Maniem bērniem ir četru gadu vecuma starpība, un lielais brālis mazās māsas priekšā jūtas patiesi liels. Taču vismaz līdz šim tas nav izpaudies ar rotaļlietu atņemšanu jaunākajam vai arī savādāku apcelšanu.

Pastāstīšu par divām situācijām, kuras pierāda, ka Fejiņai patiešām ir labākais brālis.

Brālis jau sen ir izplānojis, ka mazā māsa apmeklēs viņa bērnudārzu laikā, kad mammai vajadzēs atgriezties darbiņā. Tad nu kādu dienu, kad ar Fejiņu bijām aizgājušas viņam uz dārziņu pakaļ, brālis rāda, pa kurām durvīm var aiziet uz mazulīšu grupiņu. Vārds pa vārdam līdz dēls satraukts vaicā, kurš gan māsiņu tur apģērbs? Mirkli padomājis nomierinās, ka audzinātājas palīdzēs.  Bet tālāk sarunā sekoja it kā maza piebilde, kas patiesībā TIK ļoti sasildīja manu sirdi. Lielais brālis: "Cerams, ka viņai tur neviens nedarīs pāri un neņems nost mantas."

Un sakiet vēl, ka mans dēls nav pats, pats labākais brālis pasaulē.

Otrs gadījums tika piedzīvots šajā nedēļas nogalē. Mazā Fejiņa kļuvusi par īstu kalna kaziņu, kurai patīk kāpaļāt te augšā, te lejā. Tad nu vienā šādā epizodē, kad Fejiņa rāpās izvilktajā dīvānā, mazā māsa neveiksmīgi atsita seju pret dīvāna malu, kā rezultātā pati sev iekoda lūpā. Protams, tecēja asinis, bija liela kliegšana. Ko brālis? Pienāca pie savas māsas, apķēra viņu un teica, ka gribot savu māsiņu samīļot. Bet turpinājumā man un vīram tika paziņots, ka turpmāk mēs nedrīkstam vairs dīvānu izvilkt, jo tad māsiņa varot sasisties.

Patiesībā, šie ir vien divi mazi dzīves mirklīši, taču tie tik ļoti silda sirdi. Tie apliecina, ka mums ar audzināšanu laikam viss ir OK un lielais brālis netiek atstāts novārtā, jo savādāk, ja tā tomēr būtu, tad diez vai viņš būtu tik ļoti uzmanīgs un sirsnīgs pret savu mazo māsiņu.

Man pašai ir jaunāks brālis un savulaik esam tik daudz plēsušies, taču, neatkarīgi no tā, cik ļoti viņš man varbūt dažbrīd riebās (bērna domāšana - viņš man riebjas, es viņu ienīstu utt), vienmēr esmu bijusi gatava ar putām uz lūpām iet par viņu cīnīties.