Ko iegaumē bērni?

Bērni visu atceras ļoti labi, ne tā kā mēs, pieaugušie.  Bērnības atmiņas bērniem ir ļoti svarīga lieta, ko nedrīkst aizmirst arī vecāki. Vecākiem vienmēr jāatceras, ka bērniņš ir vairāk emocionāls kā loģisks. Viņš atceras jūtas un emocijas, kas viņam bijušas kādā konkrētā situācijā, bet var neatcerēties faktus.

Piemērs. Reiz Jānis ar vecākiem aizbrauca uz vasarnīcu. Tētis devās uz upi makšķerēt, bet Jānis bija nolēmis uzcelt "mājiņu" vasarnīcā. Puika staipīja visādus celtniecības materiālus, centās uzcelt savu mājiņu pagalmā, bet, kad tētis atnāca no makšķerēšanas, bija dusmīgs ieraugot "postažu", lika visus atkritumus aizvākt. Varbūt Jānis savu celtniecību bija ierīkojis ne tur, kur vajadzētu, vai izmantojis to, ko nevajadzētu celtniecībā bērniem izmantot, bet tajā pat laikā - lai vēsture par to klusē. Bērns atceras tikai sāpes un aizvainojumu. Un nākotnē, visdrīzāk, viņam negribēsies neko celt. Pieaugušā vecumā viņš var par šo notikumu pasmaidīt, bet zemapziņā šīs emocijas būs nosēdušās.

Svarīgāk ir tas, kādas sajūtas bērnam tiek sniegtas: patīkamas vai nepatīkamas. Par konkrētām detaļām nerunāsim. Jebkurā situācijā attieksmei pret bērnu jābūt cieņpilnai. Nevajadzētu uz bērnu kliegt, jāizturas ir labvēlīgi, jāizrāda rūpes, neakcentējot uzmanību uz to, ko tikko viņam nodarījāt.

Nevajag aizmirst, ka skolotāja loma ir ļoti svarīga tava bērna dzīvē. Skolas gadi aizņem lielu un nozīmīgu jauā cilvēka dzīves un atmiņas daļu. Ja apmācības process bērnam šķiet garlaicīgs, viņš atstums arī vislabāko palīgu, kurš domā par bērna apmācību un vēlas ko darīt viņa labā. Tādu attieksmi ir grūti izmainīt, bet tā var viņā uz visu dzīvi.

Piemēram, ja pierakstat bērnu uz informātikas pulciņu, viņš var gribēt iemācīties lietot datoru, lai spēlētu kaut kādas noteiktas spēles, mamma tās viņam nevar iemācīt, bet skolotāja dalās tikai milzīgā informācijas apjomā, nepievēršot uzmanību tam, ko vēlas bērni. Bērnam paliek pulciņā garlaicīgi, viņš uz to vairs nevēlas doties, un arī dators viņu vairs neinteresē. No vienas puses - labi, ka bērns nesēž dienām pie datora, no otras puses - mūsdienās ir jābūt vismaz kaut kādām datoriemaņām.  Tātad - jādomā, kā situāciju labot.

Ja bērnam būs patīkamas atmiņas par skolu, arī dzīvē viņam veiksies vieglāk.

Morāle ir tāda: bērns iegaumē jūtas labāk kā faktus, tāpēc, lai viņam būtu vairāk patīkamo atmiņu, kas palīdz vienmēr labāk apgūt arī jaunas prasmes un zināšanas, vecākiem ir bērns jāuztver kā līdzvērtīgs.

Māmiņu Klubs

Kā ir ar Tava bērna atmiņu? Vai neesi reizēm brīnījusies, cik tā bērniem ir apbrīnojami laba?