Man jāatzīst, ka es esmu viena no tām māmiņām, kam emocionāli būtu ļoti grūti palaist Katrīni vienu prom no mājām.
Man pat liekas neiespējami, ka mans bērns nebūs mājās nedēļu vai divas. Tā kā Katrīne ir ļoti emocionāla un arī nedaudz bailīga varu klusībā nopūsties, jo tuvākā laikā velmes doties tālākos ceļojumos prom no mammas viņai nav.
Nesen atbraucot pie omītes, Katrīne pirmo reiz viena izgājā pagalma spēļu laukumā, pēc neilga laika viņa noskumusi atgriezās. Viņa negribot iet pie bērniem, kad jautāju kapēc, kāds zēns uz viņu ir uzkliedzis.
Viņa tāpat kā es slikti iejūtās pilnīgi svešā vidē. Bet drīz mums būs seši gadi un pēc gada būs jādodas uz skolu, tapēc ir pēdējais laiks rast iespēju viņu pamudināt kļūt drošākai, komunikablākai.
Tāpēc es
izvēlos dienas nometni.
- Bērns katru vakaru ir mājās
- Mums ir iespēja kopīgi izrunāt visas nedienas, ja tādas būtu un rast risinājumu
- Varu uzzināt par bērna gaitām no sveša cilvēka, kas redz manu bērnu pirmo reiz, līdz ar to iespējams redz, ko tādu, ko es esmu palaidusi garām.
- No rīta dodoties uz nometni un vakarā atgriežoties mums abām būs vairāk laika tikai divām.
Kādai vajadzētu būt nometnei.
- Es gribētu lai grupa sastāv no 10-15 bērniem
- Tai jābūt tematiskai nometnei ( ar novirzienu uz zīmēšanu, dziedāšanu vai valodām.)
- Rītam būtu jāsākās tā, lai man būtu ērti viņu nogādāt nometnē, bet beigtos vakarā, lai nav jākavē darbs.
- Gribētu, lai programmā tiktu iekļautas ekskursijas uz muzejiem vai koncertiem.
Ko es sagaidu no šādas nometnes
- Ienākot svešā kolektīvā, Katrīnei būtu iespēja kļūt drošākai un patstāvīgākai.
- Viņa apgūtu jaunas prasmes un iemaņas
- Apzinātu, ko viņa vēlās darīt papildus bez ikdienas aktivitātēm. ( mācīties angļu valodu, iet zīmēšanas pulciņā u.c.)