Kad bērndārznieks piedraud...

Arī četrgadnieks ir tāds pats cilvēks kā citi. Arī viņam mēdz būt dažādas emocijas - brīžos, kad sirsniņa ir pilna līdz malām un jau iet pāri, no viņa izskan arī draudi. Nē, ne draudi sist, nodarīt pāri! Nē, tādi draudi, kas pašam mazajam šķiet pasaules gals, bet mums, pieaugušajiem, liek iekšēji pasmaidīt. Jo bērnam redzot smaidīt nedrīkst, jo viņš taču ir dusmīgs.

Kā mums visbiežāk piedraud bērndārznieks?

Pirmām kārtām jau, ka viņš mums nekad nedāvinās nekādas dāvanas. Šķiet, šie draudi nāk ārā tad, kad esmu atteiksusies nopirkt kādu jaunu rotaļlietu. Analizējot viņa teikto, saprotu, kāpēc tieši tādi draudi. Viņam, bērnam, tā būtu ļoti liela sāpe, ja svētkos mēs viņam neuzdāvinātu dāvanu, tāpēc arī šo situāciju viņš pārnes uz mums, rēķinoties, ka arī mums, vecākiem, ļoti sāpēs sirds, ja mums svētkos nebūs dāvanu.

Ka viņš vairs nebūs mūsu draugs. Klausoties pastāstiņus no bērnudārza ikdienas, rādās, ka šis ir populārākais draudu veids, ko viens otram mēdz teikt. Es nebūšu Tavs draugs, ja Tu ar mani nedalīsies, es nebūšu Tavs draugs, ja Tu vingrošanā pārī nenāksi ar mani utt. Ļoti populāra draudu metode.

Bet vakar, citēju, "Tu ļoti skumsi un nevarēsi sagaidīt mani mājās!". Jā, tas bija drauds uz faktu, ka šodien jāiet uz bērnudārzu.

Lieki piebilst, ka uz dārziņu šorīt pamodās un aizgāja bez problēmām. Smaidīgs. Un tikpat priecīgs arī atgriezās mājās.

Kāpēc bērni piedraud? Liekot visu pa plauktiņiem, domāju, ka saknes tur meklējamas mūsu pašu pieaugušo uzvedībā. Atzīstieties, kurš gan nav savam bērnam teicis:

• ja neizēdīsi šķīvi, tad...
• ja neiesi tagad gulēt, tad...
• ja neklausīsi, ko es saku, tad...

Domāju, ka reti būs kāds vecāks, kurš var roku uz sirds liekot teikt, ka nekad savam bērnam nav teicis līdzīgu frāzi. Noteikti ir! Tās ir tik ierasta ikdiena, ka vairs pat nepamanām, kā jau atkal piedraudam... Saprotot, ka tas strādā, bērns šo pašu metodi aizņemas, pagriežot pret vecāku. Tiesa, ja vecāki ar to cenšas parādīt savu varu pār bērnu, tad mazais to izmanto vairāk psiholoģiski - nebūšu draugs, Tu pēc manis skumsi un ilgosies...

Šādās reizēs gribās apskaut savu bērnu un sevi pašu turpmāk iegrožot, cenšoties izbēgt no standarta ikdienas "draudiņiem".

Vai arī Tavs bērns Tev kādreiz ir piedraudējis?