Kā nomierināt bērnu, ka bēbītis vēl nenozīmē pasaules galu?

Jo tuvāk nāk tas datums, kad mēs ģimenē būsim nu vairs ne trīs, bet gan četri, šķiet, dēlā sāk pamosties spurainais raksturs. Iespējams, tas saistāms ar attiecīgo vecumu, kad četru gadu jubilejas priekšvakarā kādreizējais mazulis kļūst jau par lielu cilvēku, kurš grib, lai viņa viedoklis vienmēr tiktu ņemts vērā, lai viss notiktu pēc viņa prāta, bet varbūt pie vainas apziņa, ka turpmāk viņš vairs nebūs viens. Īsti skaidrībā netieku, taču, pavisam iespējams, pie vainas viss kopā.

Ja vēl pavisam nesen dēls priecājās, ka viņam mājās būs bēbītis, pieteica, ka bēbītim vajag sagādāt drēbītes, rotaļlietas, tad tagad kažociņš ir apmests uz otru pusi. Braucot uz veikalu, lai apskatītos bērnu ratus, mums tiek paziņots, ka nekādus ratus nevajag, un viņš nekur nebrauks. Par to, ka bērna prātu nodarbina 101 jautājums par topošā lielā brāļa tēmu, liecina arī fakts, ka aizvien biežāk tiek uzdoti nevis jautājumi, bet gan izteikti strikti apgalvojumi. Piemēram, bēbītis pie šī galda nesēdēs! Bēbītis šajā gultā nedrīkstēs gulēt! Bēbītis ar manām mantām nedrīkstēs spēlēties! Šajos brīžos ķeros pie lielās skaidrošanas, ka bēbītis būs pavisam maziņš un viņš pavisam noteikti nespēlēsies ar viņa mantām, jo gluži vienkārši vēl nepratīs spēlēties. Stāstām par to, ka viņš lielajā gultā gulēs viens pats, bet bēbītis gulēs bēbīšiem domātajā gultā, no kuras viņš, lielais puika, ir jau izaudzis. Šādās reizēs redzu, ka mans bērns kaut nedaudz nomierinās, jo saprot, ka viņš būs lielais un mazais vismaz sākumā viņa teritoriju neskars.

Tomēr ar katru dienu rodas aizvien jauni apgalvojumi. Piemēram, viņš negribēs pieskatīt bēbīti (ir redzējis, ka citiem viņa draugiem ir jāpieskata mazie brāļi un māsas), savukārt vakar vakarā man tika paziņots, ka Gustavam dārziņā tagad arī esot mājās mazs bēbītis. Un Gustavs teicis, ka viņš to bēbi negib.

Tiešām nezinu, vai dēlam dārziņā ar Gustavu ir bijusi šāda saruna, taču tas manī liek iedegties trauksmes signālam, ka vēl vairāk jāpiestrādā pie tā, lai sagatavotu savu bērnu tam, ka drīz viņš vairs nebūs viens, un neuztvertu topošo mazuli par savas eksistences apdraudējumu.

Kā līdzīgās situācijās esat tikušas galā jūs?