Jauna lappuse mazā divgadnieka dzīvē

14. septembrī manam mazajam dēliņam paliek divi gadi man viņš vēl liekas maziņš un aizsargājams un nelaižams prom no mājām viens bez manis vai tēta. Mēs ar vīru bijām nolēmuši mazo ķiparu dārziņā laist tikai no trīs gadiņiem, bet nu ir sanācis tā, ka dēliņš lielajā pasaulē jau jālaiž šī gada septembrī.

Dēliņš ies valsts dārziņā piecu minūšu attālumā no mājām, kur arī es strādāju, tikai citā ēkā, tā kā ja nu kas atgadās es esmu blakus un varēšu jebkurā brīdī aiziet aplūkot kā dēliņam iet. Sarakstu ar nepieciešamajām lietām jau saņēmām augusta vidū, tajā ir norādīts kas nepieciešams no apģērba sportam un dejošanai, lietas higiēnai un lietas priekš darbošanās un jaunā apgūšanas. Par cik cerējām ka tomēr mazais vēl gadiņu padzīvos pa mājām, tāpēc uz lietu iegādi neiespringām un iegādājāmies tikai to, ar ko paši varētu darboties mājās.

Šobrīd mums ir nopirkts plastilīns, guašas, ūdens krāsas, pirkstiņkrāsas, zīmuļi, vaska krītiņi, papīrs, krāsojamā grāmatiņa un laikam pagaidām viss, lielā iepirkšanās notiks sestdien (kā jau piedienās - viss pēdējā mirklī). Šo nelielo daudzumu pirkām Zvaigznē ABC, bet mums Bauskā ir vēl ļoti labs kancelejas preču veikals ''Lapa'' un tur vairāk vai mazāk ir lētāk kā Rimi vai Globusā.

Nu re, lasu konkursa jautājumus un aizdomājos, vai tādam mazam ķiparam vajag somu? Mamma visu nesīs, vai ne? Bet varbūt skata pēc nopirksim kādu vieglu, foršu somiņu kāda dzīvnieciņa formā domāju ka viņam tāda varētu patikt, tajā varētu ielikt viņa mīļmantiņu saldākai diendusai. Lasu jautājumus un saprotu ka neko daudz nezinu. Kā Jūs mīļās māmiņas ģērbāt savus mazos uz pirmo dārziņa dienu, vai var vienkārši kādu smuku štāti vai vilkāt tradicionālo melns, balsts kostīmu?

Mums 1. septembris būs 2. septembrī un iespējams ka nosvinēsim mazā cilvēciņa ieiešanu jaunā dzīvē ar garšīgu kūku un nelielu simbolisku dāvaniņu.

Nezinu vai dēliņš saprot to domu par iešanu dārziņā un iepazīšanos ar citiem bērniem un audzinātājām. Mēs viņam ik pa laikam stāstam ka tuvojas diena kad būs jāsāk iet dārziņā un cik forši tur būs. Es ļoti ceru, ka viņam tur patiks un viņš ātri vien tur iedzīvosies un negribēs iet mājās. Man personīgi tas ir tāds, var teikt, smags solis pretī jaunajam. Jo pati neesmu gājusi dārziņā un nav pieredzes saistībā ar to, tikai tik cik nojaušu un cik ir dzirdēts kā citu bērniem iet. Visvairāk mani uztrauc kā mazais iejutīsies bērnudārzā, kā viņam veiksies ar sadzīvošanu ar citiem bērniem, kā viņš tur jutīsies. Saprotams, ka visi saka, ka bērns sāks slimot, bet agrāk vai vēlāk viņš būs jāved uz dārziņu un tas ir neizbēgami un ar to būs jāsadzīvo. Es esmu par pozitīvām domām, jo ja es būšu priecīga vedot mazo uz dārziņu, tad viņš arī būs priecīgs un zinās ka no jaunā nav jābaidās, jo ''jaunā'' viņa dzīvē būs vēl daudz.

Mazuļiem visforšākās audzītes un mums mammām izturību!