Ja bērniņš slapina gultiņā, meklē atbalstu bernuenureze.lv

Bērnu slapināšana gultiņā daudzas māiņas un tētus var nopietni satraukt, jo prieks par to, ka mazias ir apguvis podiņmācību ir neizsakāmi liels, tas nozīmē, ka bērns kļūst patstāvīgāks, taču nakts enurēze liek justies kā sperot soli atpakaļ, jo ir jāatgriežas pie autiņbiksītēm.

Piemēram, Lielbritānijā bērnu skaits, kas cieš no nakts enurēzes svārstās starp piecsimts un astoņsimts tūktošiem. Taču līdz bērniņš sasniedzis 5 gadu vecumu mums par šo problēmu vēl nevajadzētu raizēties, jo tikai pēc 5 gadu vecuma bērniņam ir pilnībā nobriedusi urīnpūšļa kontrole.

Un tomēr mēs uztraucamies un ir brīži, kad īsit nezinām vai laiks meklēt speciālista palīdzību vai tomēr varam tikt galā paši. Lai palīdzētu rast atbildes un ieviestu skaidrību par to, kas īsit ir bērnu enurēze un ar ko mums var nākties saskarties, esam izveidojuši īpašu interneta vietni bernuenureze.lv.

"Uzsākot bērnu nakts enurēzes ārstēšanu mammām ir neskaitāmi jautājumi – ko un kā īsti darīt, turklāt nereti mammas ir kautrīgas un nedodas pie ārsta, tāpēc šī iespēja caur bērnu enurēzes mājas lapu uzdot jautājumus ekspertiem, ir iespēja sazināties un iegūt atbildes uz saviem jautājumiem," atzīst portāla Māmiņu Klubs redaktore Kristīne Damškalne. "Es varu teikt, ka mammas to patiešām ari izmanto un viņas kļūst zinošākas, informētākas un, manuprāt, tas veicina arī atveseļošanās procesu."

Mūsu uzdotie jautājumi zinošiem savas jomas speciālistiem var patiesi palīdzēt – ko par bērnu enurēzi saka urologi, neirologi, ir arī iespēja uziznāt par alternatīvām ārstēšanas metodēm, piemēram, kā nakts enurēzes ārstēšanā var palīdzēt homeopātija. Bernuenureze.lv ir iespēja noskaidrot, ko speciālisti saka par nakts enurēzes ārstēšanu ar medikamentiem. Taču ne tikai, jo bērnu enurēzei var būt arī psihosomatiski cēloņi – vecāku šķiršanās, vides maiņa, māsiņas vai brālīša piedzimšana, bailes, tad padoms jālūdz psihoterapeitam vai psihologam.

Tāpat ir iespēja noskatīties video sarunas ar dažādiem speciālistiem, kuri var palīdzēt bērnu enurēzes ārstēšanā, jo problēmas ignorēšana vai doma – gan jau bērns izaugs un viss pats no sevis pāries, nav labākais veids kā palīdzēt savam bērnam, mums par to ir jārunā.

Portāla redaktore atklāj: "Mājas lapā bernuenureze.lv mēs esam atvērti māmiņu stāstiem, māmiņu jautājumiem, tomēr sabiedrībā valda liela piesardzība, māmiņas nevēlas par to runāt- vai nu viņas nav gatavas un izjūt kauna sajūtu, ka ģimenē ir šī problēma – nakts enurēze, tomēr es vēlētos aicināt māmiņas nebaidīties un runāt par šo problēmu un pastāstīt un daīties pieredzē ar citiem vecākiem, kaut tas notiktu arī anonīmi."

Anonimitātei reizēm ir liela nozīme, jo šī ir lieta, kuru mēs visbiežāk vēlamies paturēt tikai savā ģimenes lokā. Taču mūsu pieredzes stāsti ir nepieciešami, jo iespējams tieši mūsu stāsts var palīdzēt kādai ģimeni rast risinājumu.

Latvijā aptieku plauktosir pieejamas īpašās nakts biksītes, kas varētu palīdzēt ģimenēm nakts enurēzes ārstēšanas gadījumā un, ja mamma dalās pieredzē, un iesūta savu pieredzes stāstu, viņa saņem šīs te nakts biksītes bez maksas, atliek ieiet bērnu enurēzes mājas lapā un uzrakstīt savu stāstu. Stāstu vari iesūtīt šeit!

Lai arī bērnu enurēzes ārstēšanā vislabāk spēj palīdzēt speciālisti, ir lietas, kuras mēs paši varam darīt, jo bērns var izjust lielu kauna sajūtu par to, ka nav izdevies izgulēt nakti sausu vai bērnudārzā diendusas laikā ir pieslapināta gultiņa. Nakts biksītes, kuras paredzētas lielākiem bērniem var būt risinājums šiem nepatīkamajiem notikumiem. Nakts biksītes bērnam likst justies labāk, nekā plēve zem paladziņa, turklāt tās ir daudz plānākas par autiņbiksītēm un nav manāmas zem apģērba. Lai bērnā vairotu pārliecību, mēs varam vienmēr turēt nakts biksītes viņam pieejamā vietā, turklāt tās ir iespējams ņemt līdzi, nakšņojot pie draugiem.

Interneta vietnē bernuenureze.lv ir atrodami dažādi praktiski padomi nakts enurēzes risināšanai, piemēram, kā rakstīt dzērienu dienasgrāmatu, lai bērns saprastu, ka uzņemtajam šķidruma daudzumam ir saistība ar to, kas ar viņu notiek naktī.

Bērna sajūtu apzināšanās var mums palīdzēt, arī guētiešanas rituālu veidošanai ir nozīme – bērna guļamistabai jābūt mājīgai, pirms miedziņa vēlams apmeklēt tualeti. Taču svarīgākais ir bērnu nekaunināt, nelikt viņam justie svainīgam par to, ko viņš patiesībā nemaz nevar kontrolēt. Sapratne un atbasts ir labākais, ko mēs varam saviem bērniem sniegt. Mums jāmēģina būt ļoti pacietīgiem, lai gan brīžiem to paveikt ir grūti. Mēs esam bērnu drošības avots, neliegsim viņiem iespēju sajust, ka māmiņa un tētis vienmēr būs līdzās.