Iejušanās Latvijā pēc atgriešanās

Laikā, kad daļa latviešu pārceļas dzīvot citā valstī, ir latvieši, kas vairākus gadus nodzīvojuši ārzemēs, izvēlas atgriezties Latvijā.

Socioloģijas doktores un pētnieces - Evita Kļave un Inese Šūpule intervijās ar cilvēkiem, kuri atgriezušies Latvijā, noskaidrojušas, kā viņiem klājies ar darba meklēšanu, bērnu iekļaušanos skolā, atbalstu latviešu valodas apguvei, mājokļa jautājuma risināšanu. Pētījuma rezultāti apkopoti 2015. gadā izdotajā grāmatā Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora.

Nepieciešamais atbalsts

Cilvēki, kuri ir atgriezušies Latvijā, ir definējuši, kāds atbalsts būtu visnepieciešamākais:

• •atbalsts nodarbinātības jomā – palīdzība darba atrašanā, darba vietu radīšana, lielu uzņēmumu darbība Latvijā, darba stabilitāte, iespēja attīstīt savu uzņēmējdarbību;
• •minimālās algas līmeņa celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt cilvēka pamatvajadzības;
• •mājokļa nodrošinājums pirmajam pusgadam;
• •sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai;
• •atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā;
• •stingrāka tiesiskuma principu ievērošana.

Būtībā cilvēki runā par iespēju nodrošināt savu materiālo labklājību kā atgriešanās garantu. Tas, protams, pārsniedz reemigrācijas politikas robežas un atbilst Latvijas ilgtermiņa attīstības plāniem. Līdz ar to esošā remigrācijas politika ir galvenokārt atbalsta rīcībpolitika, nevis attīstības politika. Tās primārais mērķis ir nevis stimulēt atgriešanās procesu, bet nodrošināt praktisku palīdzību reintegrācijas procesam Latvijā, galvenokārt – darba tirgū un izglītībā. Arī cilvēki, kuri atgriezušies, uzskata, ka atgriezties Latvijā vai palikt mītnes zemē nenosaka valsts paredzēti atbalsta pasākumi, bet gan pašu patstāvīgi pieņemts lēmums.

Darba atrašana iepriekšējā darba vietā un caur paziņām

Viens no jautājumiem, kas ir ļoti būtisks – kā atrast darbu pēc atgriešanās Latvijā. Cilvēki darbu atrod ļoti dažādi. Pirmkārt, darba atrašanas Latvijā iespējas nosaka konkrētā indivīda prasības pret darbu (darba saturs, atalgojums, atrašanās vieta), otrkārt, iegūtā izglītība un pieredze. Vairāki augsti izglītoti speciālisti, atrodoties ārzemēs, ir atraduši iespēju izveidot tādu savas dzīves modeli, ka viņi var vienlaicīgi dzīvot pamatā Latvijā, bet strādāt oficiāli kādā citā valstī. Šādu iespējamību lielā mērā nosaka konkrētā profesionāļa darba specifika un pieprasījums, piemēram, IT speciālistiem vai noteiktu jomu konsultantiem ir lielākas iespējas strādāt attālināti, tomēr pašas par sevi šīs iespējas nerodas, konkrētie cilvēki ir pielikuši pūles, lai viņiem būtu iespējams šāds dzīves modelis. Īpaši būtiska šajā modelī ir ārvalstīs iegūtā pieredze un kontakti.

Izplatīts darba atrašanas modelis ir vēršanās pie iepriekšējiem darba devējiem (darbavietā, kurā strādāja pirms emigrācijas). Nozīmīga loma ir sociālajiem kontaktiem – darbs tiek meklēts un atrasts caur paziņām.

Kaut arī vairāki no pētnieču intervētajiem cilvēkiem atzīst, ka, meklējot darbu, izmantojuši dažādas darba vakanču interneta vietnes, faktiskā darba atrašana lielākoties tomēr notikusi, izmantojot sociālos tīklus un iepriekšējo darba pieredzi.

Grūtības pieteikt bērnu izglītības iestādē

Cilvēki norādījuši nepieciešamo atbalstu skolēniem un vecākiem, lai iekļautos Latvijas skolās. Pirmkārt, sarežģījumus cilvēkiem radījusi bērnu pieteikšana un reģistrācija izglītības iestādēs Latvijā. Lielākā daļa cilvēku jau rēķinās, ka pašvaldības finansētos bērnudārzos rindu dēļ viņu bērni nevarēs tikt, jo bērni nav pietiekami laicīgi reģistrēti rindā, bet sašutumu rada situācija, ka arī skolās 1. klasē konkrētās vietās ir grūtības tikt.

Latviešu valodas apguve bērniem

Otrkārt, vecāki uzsver nepieciešamību īpašu uzmanību pievērst tieši atbalstam latviešu valodas apguvei. Kā rāda viņu pašu pieredze, mītnes valstī tikai retais bērns apmeklē nedēļas nogales latviešu skoliņas, bērniem ir ļoti maza saskarsmes pieredze ar vienaudžiem latviešu valodā, kas ir būtiski, domājot par viņu sociālo un psiholoģisko adaptāciju skolas vidē Latvijā. Atgriežoties tieši uz 1.  klasi vai arī vēlāk, bērniem sākumā ir grūtības ar latviešu valodu, jo ārzemēs bērnudārzā ir notikusi gatavošanās skolai citā valodā. Spriežot pēc savas pieredzes, vairāki cilvēki uzsver, ka, ja ir iecere atgriezties, tiešām ir svarīgi to plānot un atgriezties jau uz to brīdi, kad bērnam jāiet 1. klasē, jo vēlāk reintegrācijas process skolā bērnam ir daudz sarežģītāks. Tāpat latviešu valodas apguves atbalsta nepieciešamība ir ne tikai bērniem, bet arī partneriem, laulātajiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.

Komentējot grūtības, ar kurām bērni sastapušies, atgriežoties Latvijas skolās, īpaši vecākajās klasēs, cilvēki minēja arī tādas problēmas kā mītnes valsts un Latvijas vispārējās izglītības mācību programmu atšķirības un nepietiekamu atbalstu mācību priekšmetu padziļinātai un individuālai apguvei, īpaši to priekšmetu, kuri nebija iekļauti mītnes valsts mācību programmā.

Grūtības mājokļa atrašanā

Daļai cilvēku, kuri atgriezušies Latvijā, mājokļa atrašana nekādas grūtības nesagādāja, jo atgriešanās bija jau iepriekš plānota vai arī emigrācija bija plānota uz laiku, līdz ar to bija saglabāts mājoklis Latvijā. Grūtības ar mājokli ir tiem cilvēkiem, kas savus īpašumus Latvijā pārdeva, vai arī ir mājoklis atrodas citā pilsētā nekā ir atrasts darbs. Risinājums šajos gadījumos lielākoties ir dzīvokļa īrēšana, taču cilvēki atzīst, ka Latvijā mājokļu politika nav draudzīga “ienācējiem”, jo pašvaldības īres dzīvokļus nepiedāvā (uz tiem ir garas rindas) vai arī piedāvā tik zemas kvalitātes dzīvokļus, kuros, lai dzīvotu, ir jāņem kredīts to remontam. Ir arī tādi cilvēki, kas, plānojot atgriešanos, ir mērķtiecīgi krājuši naudu sava mājokļa iegādei Latvijā.

Informācija par iespējām integrēties sabiedrībā

Informācijas trūkums par dažādiem administratīviem jautājumiem cilvēkiem grūtības nesagādā, vairāk cilvēki vēlas būt informēti par jautājumiem, kas ir saistīti ar viņu reintegrāciju sabiedrībā. Pirmkārt, būtiska joma ir sociālā aizsardzība. Sociālās garantijas satrauc daļu no cilvēkiem, kuri atgriezušies, īpaši tos, kuri strādā vidējas un zemas kvalifikācijas darbu. Otrkārt, lielākās neskaidrības ir nodokļu jautājumos. Kādas izmaiņas ir notikušas nodokļu likmēs un maksāšanas kārtībā, kādas ir iespējas “mantot” vai atgūt veiktos nodokļa maksājumus, “pārnest” tos no vienas valsts sistēmas uz citu, vai nepastāv risks, ka var tikt piemērota dubultā nodokļu aplikšana. Esošā pieredze rāda, ka cilvēki šos jautājumus risina patstāvīgi, meklējot informāciju internetā, konsultējoties ar paziņām, kuriem ir atbilstošās kompetences vai pieredze. 

Iejušanās Latvijā ir atšķirīga

Daļa cilvēku atgriežoties attīsta savu biznesa ideju, iegulda uzkrājumus uzņēmējdarbībā. Tāpat cilvēki ārvalstīs iegūtās zināšanas izmanto Latvijā, piemēram, strādājot viesnīcu biznesā vai augstskolā par pasniedzēju. Citi Latvijā nav atgriezušies pavisam,  viņi saglabā regulārus un ciešus kontaktus ārvalstīs, kā arī profesionālā darbība ir starptautiska vai tiek īstenota vairākās valstīs. Cilvēki neizslēdz iespēju laba piedāvājuma gadījumā vēlreiz braukt prom no Latvijas, lai pilnveidotos un atkal kādu laiku dzīvotu citā valstī.

Reintegrācijas process cilvēkiem noris atšķirīgi, daļai šķitis, ka reintegrācija nenotika pašsaprotami, tam bijis nepieciešams apmēram pusotrs gads. Tomēr ļoti daudzi uzsver, ka viņiem nav sajūtas, ka viņi vispār kaut kur būtu devušies projām, jo kopumā jūtas savā vidē, atgriezušies mājās. Iespēja būt savā dzimtajā zemē, runāt savā dzimtajā valodā un dzīvot pierastā vidē dod sava veida brīvības un pašapziņas sajūtu, bet tā iegūta līdz ar dzīves pieredzi citās valstīs.