Hārdijs uzsāk dārziņa gaitas!

Hārdijs oktobrī būs veselus divus gadus vecs/jauns.  Tad nu 1.septembrī uzsākām dārziņa gaitas. 

Pirmā iepazīšanās ar grupiņu notika jau 31.augustā. Kad vecāki kopā ar bērniem sanāca grupiņā, iepazinās ar telpām, ar audzinātāju un auklīti. Aizpildījām dokumentāciju un tikām pie sava simboliņa.

Hārdijam paveicās. Viņa simboliņš būs mašīna. Hārdijam ļoti patīk mašīnas.

Tad nu gultiņa, skapīts, podiņš , dvielīts, viss marķērts ar autiņu!

Pirmajā dienā kopā dārziņā pavadījām gandrīz divas stundas. Izstaigājām visas telpas, izspēlējāmies ar mantām, iepazināmies ar skapi , nomazgājām rokas un apskatījām podiņu. VIss bija labi. bet secināju,ka mans čalis,kurš pagalmā ir bosiks, dārziņā nemaz tik drošs nejutās. Bet iespējams pieradīs.

Pirmā septembra rītā uz dārziņu devāmies kopā- Es, tētis, Hārdijs un Denīze.

Iepriekšējā dienā cītīgi krāmējām mantas pēc saraksta,ko deva audzinātājas. Tas noderēja,jo lai arī man dārziņā iet jau trešais, šis tas piemirstas . Kā vīrs teica -mums kā realitātes šovā- trešā sezona!!!

Mūsu sarakstā bija apavi, maiņas apģērbs un dubultais komplekts ,ja nu sasmērējas, viereizējais paladziņš ,ko klāt gultiņā, salvetes degunam,jo asariņas būs, mitrās salvetes- mēs pie pārbaudītām vērtībām turamies Huggies,šīs zaļās mūsu dupsim vislabākās, autiņbikses -Huggies pants,jo pods mums ir pagaidām tikai tad,ja mamma vai tētis uzķer mirkli.

Mantas sapakotas, varam doties!

Denīzi aizvedām uz viņas grupiņu, un tad devāmies pie mazajiem. Ievedām grupiņā, pie Hārdija skapīša apskatījām vēlreiz viņa mašīnīti ,kas uz skapīša . Salikām visas lietas skapītī, pārvilkām šortiņus un maiciņu ,uzvilkām kurpes un devāmies grupiņā. Ziedi kā slotas kāts tika iedoti audzinātājai. Viņām ļoti patīk dāvināt. :) Tad arī mamma pavirzījās malā, tētis parādīja attā un devāmies prom. Hārdijs devās uzzreiz pie mantām, mūsu vietā durvīs jau parādījās nākamie vecāki un mazais bērnudārznieks. 

Čalis tika atvests nedaudz pirms 9 un pakaļ tētis aizbrauca 12:15,kad paēstas pusdienas. 

Tā kā 1.septembris bija steidzīgs, tad tētis tik pajautāja kā gāja,uz ko audzinātāja teica ,ka ik pa laikam ir bijis kreņķis,bet nekas traks. Par ēšanu un visu pārējo neko nezinu,jo tētis steidzās uzreiz pakaļ Adrianam uz skolu. 

No pirmdienas bērnudārzniekus vedīs tikai tētis,jo pēc pieredzes viņam ar pirmajiem diviem gāja labi. Mamma ar savām emocijām maisa tikai gaisu. Tad nu mans uzdevums būs doties pakaļ mazajam. Pirmajā nedēļā gan no dārziņa ņems vecmamiņa,jo pirmās trīs dienas mazais būs līdz 12,bet mums ir darbs. Tālāk tad jau mēs paši mēģināsim tikt galā. 

Man šis ir pirmais bērns ,kurš dārziņa gaitas uzsāk septembrī. Iepriekšējie grupiņās uzsāka iet gada vidū,tad nu man šis sākums ir jauns. Kā būs?! Vai sākt dot kādus vitamīnus, kaut kā rūdīt? Vai jūs kaut ko tādu piekopjat? Jautājumu daudz, sirds nemierīga,bet galvenais ,ka zinu ,ka atstāju mazo drošās rokās,jo tieši šī audzinātāja ir bijusi arī Adrianam un Denīzei ,līdz ar to prāts ir mierīgs,bet tomēr mamma paliek mamma......