Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Jums bērnībā patika, ka jums lasa priekšā grāmatas? Pilnvērtīgai bērna attīstībai ir svarīgi, lai vecāki ikdienā lasītu viņam priekšā, dziedātu un apliecinātu savu mīlestību. Bet, kā rāda kāda pētījuma rezultāti, tikai puse vecāku, kuru bērni ir vecumā no diviem līdz astoņiem gadiem, katru dienu lasa priekšā saviem bērniem. Un kā ar jums, mīļie vecāki, - vai lasāt saviem bērniem grāmatas priekšā?
Ja jā, tad šis ir konkurss tieši jums ar lielisku balvu komplektu!
Grāmatas no izdevniecības "Jumava"
"Mazulis nāk"
"Mieru, tikai mieru"
"Droši uz skolu"
"Drosme tikt galā ar bailēm"
"Ziemasssvētku prieks"
"Visu labu pāridarītāj"
Kā to iegūt?
Komentāru joslā apraksti dažas sava bērna/bērnu mīļākās grāmatas vai to galvenos varoņus un pievieno foto, kur redzams, ka lasi bērnam/bērniem priekšā!
Tas arī viss, atliek gaidīt izlozes rezultātus un turēt īkšķus!
Konkurss spēkā līdz 8.decembrim ieskaitot.
Māmiņu Klubs
Manai vecākai meitai (3,9g.) ļoti patīk,ka lasa priekšā, pat pārāk patīk. Viņa var vairāk kā stundu klausīties (ilgāk mammai balss pazūd). Mums ir daudz grāmatas,bet lielāko daļu varu tuvu tekstamatstāstīt no biežās lasīšanas. Lasu gaismā,uz dīvāna,lai visi visu redz un var komentēt. Martai nav tādas izteiktas favorītgrāmatas,tās strauji mainās,patīk grāmatas par Runci Punci, grāmatu sērija "Man patīk" (rotaļas, skolā, gultiņā). Man pašai vislabāk patīk lasīt priekšā M.Stārastes "Zīļuks","Kas notiek Dižmežā?", "Ziemas pasaka", Ļoti jauka ir grāmata pasakas par ziedu laumiņām. Kad Martai vēl pārjautāju kura grāmata Tev patīk? Viņa atbild:"Visas! Bet es zinu kuras Tev nepatīk". Sasmējos,jo man tiešām ir top3 nepatīkamās grāmatas,kuras mani kaitina pārāk lētās valodas dēļ. Man svarīgi, ka grāmatas bagātina bērna valodu.
Man jau liekas,ka lasīšana bērniem priekšā ir obligāts pasākums. Un maniem bērniem patīk grāmatas, katram savā līmenī vecumposma dēļ. Grētai ir 1.9g.,viņai tagad ir aktuāli pašai izvēlēties grāmatu (mums tās ir brīvi pieejamas),atnākt pie manis,rādīt un es stāstu,nosaucu kas tas ir. Tātad bēbīšu grāmatas. Es tad sēžu pret viņu,lai redz manu muti un mācās to,kas viņu interesē. Patīk pašai šķirstīt arī vecākās māsas grāmatas. No tām visvairāk patīk par Elzu no Ledus sirds un Peppa pig,šos tēlus arī prot nosaukt.
Mūsu ģimenē aug grāmatu tārpiņš 😀 Ja pareizi atminos, mūsu peka pat vēl nesēdēja, kad mamma cītīgi sāka lasīt priekšā pasakas. Un 8 mēnešu vecumā peka pati cītīgi studēja Mans Mazais žurnālus. Citus ne. Jo cieņā bija bildes ar bēbīšiem 😀
Lasīts tiek daudz!! Jo pekai patīk. Es pat vairs nesaku: "Ejam čučēt.", bet "Ejam palasīt grāmatiņu.", jo zinu, ka peka būs ar mieru, Ar tēti notiekās lasīšana pa dienu. Tad cieņā ir grāmatas franču valodā, jo tā mums runā tētis. Un peka ļoti labi zin, ar kurām grāmatām var dodies pie mammas, ar kurām pie tēta. Ar mammu grāmatu lasīšana notiek pirms gulētiešanas. Un jāizlasa vismaz divas - trīs grāmatas, uz ko mammu var arī pielauzt. Pirms lien gultā, sanests tur tiek viss, kas atrodas pekas grāmatplauktā, un tad, lasot vienu grāmatu, mamma slepus slēpj pārējās 😉 (savādāk tā lasīšana nu dikti ievilktos). Šobrīd mūsu nu jau divgadniecei topā ir Martina piedzīvojumu grāmatiņas, kā arī Ozolu meža pasakas.
bildes man nebūs, bet bērnam no kāda pusotra gada vecuma daudz lasu. Gandrīz katru vakaru, pēdējā laikā tikai nesanāk, kamēr dzīvojos viena ar abiem (otrs man bēbis, kas grāmatu grib pievākt sev grauzt, grūti palasīt).
Viss sākās ar zvēru bildīšu grāmatām. Vispirms mazais rādīja, es nosaucu, kas ir kas. Pēc tam pretēji - prasīju, lai parāda to un to. Tētis viņam nopirka kaut kādu krietni vecākiem bērniem paredzētu, ar visādām skaitīšanas un meklēšanas aktivitātēm, tās nedarījām, toties tur bija zvēru daudzveidība viņa gaumē. Gada un 8 mēn vecumā zināja parādīt tukānu, bifeli utt. Iemācījās teikt "ptā-ptā" (panda), "ņā-ņā nē" (nozīmēja "tas nav kaķis" = tīģeris) u.c. smieklīgas lietas. Ja godīgi, šo grāmatu ik pa brīdim noslēpu, jo, šķiet, joprojām atceros, kas tur kurā lapā bija un ko tieši viņš pie katras lapas prasīja un teica 😃 Nenormāli apnika!
2-3 gadu vecumā viņam īpaši patika grāmatiņa "Man jau ir 2 gadi", ar kuras palīdzību daudz ko par bērnudārza gaitām kaut kā nebūt pārrunājām, arī "Man jau ir 3 gadi", un ilgu laiku ļoti patika arī grāmatiņa "Tuk, tuk, Mizgrauzi" - tā man arī pašai ļoti, ļoti patīk, ilustrāciju un asprātīgo, valodnieciski rotaļīgo dzejolīšu dēļ. Atceros to citā izdevumā no savas bērnības.
Sākot no 3 gadiem, iemīļotas grāmatas kļuva "Lidmašīnas dzēš un glābj" (neizteikšos 😃), "Kurmītis un saulesbrilles" - šķiet, garākais pašreiz stāsts, kuru viņš spēj noklausīties no sākuma līdz beigām -, "Zeltmate un trīs lāči" - zinu, ka bērniem šī pasaka parasti patīk tās struktūras, ritma dēļ -, "Kurmītis un bikses" - arī ar superīgām ilustrācijām no tās vecās čehu multenes, ko atceros no bērnības. Tad ir vēl tāda "Cik labi, ka ir draugi" vai tml (pašreiz neatrodu, lai precīzu nosaukumu atrastu), par jenotiņu Jonatiņu un āpsi Ādolfu, kas, palīdzot draugiem, nepaspēj sagādāt sev vakariņas, un tad visi draugi uzrīko viņiem mielastu. Ik pa laikam arī ko citu palasām, bet šīs ir iecienītākās.
Šī nu ir lieta, ko daru ar lielu pacietību - atšķirībā no, piemēram, zīmēšanas un līmēšanas, kas man pašai nepadodas un līdz ar to arī nepatīk. Atceros ap 2 gadu vecumu tās grāmatas vajadzēja citu pēc citas lasīt un lasīt vakarā, vēlāk ieviesu noteikumu, ka izlasām 1 grāmatu un tad gulēt - tas ļoti labi darbojas kā gulētiešanas rituāls.
Visa pamatā ir tas, ka es slikti redzu un lasīt man sagādā problēmas, tapēc vakarā, Katrīnei dziedu miega dziesmiņu, bet Gustavam stāstu pasaku par Rūķīti. Mēs kopā izdomājam, ko rūķītis darīsu n es to iesaistu pasakas sižetā. Katrīne tagad lasa pati, viņai kā jau meitenei patīk pasakas, izteikti vienas grāmatiņas, mīļākās nav. Gustavam ļoti patīk viss, kas saistīts ar mašīnām un nopietns pasaku klausītājs viņš nav, bet ja n umēs atrodam grāmatu, kas viņu piesaista, to var skatīties un pārlasīt vairākas reizes.
Mums nesanāk ļoti bieži apsēsties pie grāmatām, bet ja nu esam tikuši līdz šai nodarbei, tad pa nopietnam 😃
Mūsu mājās ir ikvakara rituāls lasīt grāmatas. Lasam visdažādākās,tomēr katram no bērniem ir savas iemīļotās grāmatas. Denīzei ļoti patīk princešu pasakas ,kas kā meitenei laikam ir saprotams. VIņai šobrīd ir četri gadi un viņa cītīgi mācās burtus ,jo viņai pašai ļoti gribas lasīt. Adrians ir jau astoņus gadus vecs,un mācās otrajā klasē. Lai arī pats māk lasīt ar prieku klausās ,ko lasu es. Viņiem ir super skolotāja,kura ir izdomājusi sistēmu kā bērnus rosināt lasīt. Tad nu šobrīs super grāmata,ko Adrians lasa katrā brīvajā mirklī ir G.Krūmiņas "Pūķīša Ginesa raibu raibā dzīve." Adrians lasa un pilnā balsī smejas. Ja ir iespēja no sirds iesaku izlasīt šim vecumposmam tiešām super gramata. Arī Hārdijam patīk grāmatas,bet vairāk plēst nekā lasīt.Gan jau būs dienās liels lasītājs,jo pa kādai bildei ar apskata un baksta ar pirkstu īpaši ,ja bildē ir kaķis!
gaidot rindu pie daktera.