Dienas centrs – kā otra ģimene bērniem ar īpašām vajadzībām

Dienas centri bērniem ar īpašām vajadzībām ir vieta, kur viņi var satikties ar saviem vienaudžiem, radoši darboties un attīstīties, kā arī tā ir iespēja vecākiem plānot savas dienas gaitas un laikā, kad bērns ir dienas centrā, strādāt.

Par to, kādi ir bērnu un vecāku ieguvumi, apmeklējot šādu centru, Māmiņu klubs sarunājās ar Cēsu novada invalīdu – habilitācijas dienas centra personām ar funkcionālās attīstības traucējumiem sociālo aprūpētāju Pārslu Caunīti.

Dienas centrs ļauj vecākiem strādāt

Stāstot par dienas ritmu centrā, Pārsla skaidro, ka pārsvarā bērni uz centru tiek vesti katru dienu – no astoņiem līdz pieciem, tādējādi vecākiem ir iespēja strādāt. Tiem, kas dzīvo tuvāk, vecāki paši atved bērnu, bet citiem tiek organizēts transports, lai viņus varētu atvest. 

Vecāki labprāt izmanto iespēju bērnus vest uz šādu centru, tāpēc  ir jūtams, ka būtu nepieciešams vairāk telpu un arī diennakts darba laiks, lai visiem šo pakalpojumu varētu nodrošināt. Vecāki šo iespēju izmanto ne tikai tāpēc, lai varētu strādāt, bet arī, lai varētu aiziet uz bibliotēku, apmeklēt frizieri, vienkārši apmeklēt veikalu un zinātu, ka pa to laiku ar viņu bērnu viss būs kārtībā. 

Zināms dienas ritms un aktivitātes

Lai bērni centrā justos labi, viņiem ir nepieciešams noteikts dienas ritms, kas viņiem ir paredzams – atnākot viņi radoši darbojas – zīmē, līmē, veido plastilīnu undzied, centriņā tiek dziedātas tautas dziesmas un dažāda stila mūzika atbilstoši bērnu gaumei. Pārsla ir ievērojusi, ka dziedāt bērniem ļoti patīk. Pēc tam seko pusdienas, pēc kurām bērni atpūšas, jo citādāk viņiem diena ir pa garu. Pēc atpūtas, piecelšanās darbinieki iet ar bērniem ārā vai lietainā laikā skatās kino. Ja ir iespēja, tiek organizēts brauciens uz ezeru vai pat jūru. Bieži vien ir dažādas ekskursijas, pasākumu apmeklēšana. Bērniem ļoti patīk dažādi koncerti. Pārsla norāda, ka darbinieki ļoti cenšas bērnus integrēt sabiedrībā un arī vecāki ir laimīgi, ka viņu bērni tiek uz šādiem pasākumiem.

Atbildot uz jautājumu, kā bērni ar īpašām vajadzībām iejūtas dienas centrā, sociālā aprūpētāja norāda, ka lielākoties adaptēšanās norit ļoti labi un pat salīdzinoši ātri. Protams, pat pieaugušajiem vajadzīgs laiks, lai iejustos jaunā vietā, tāpēc nevar prasīt, lai bērns iejustos uzreiz centriņā– vienam nepieciešama nedēļa, bet kādam citam krietni ilgāks laiks. Tas var būt ļoti individuāli. Bērni centrā ātri sadraudzējas, lielākoties cits citam palīdz un ja kāds nav ieradies, prasa, kur ir. Bērni mēdz pārdzīvot, ja nav arī kāds no darbiniekiem, jo ar laiku sāk uztvert kā ģimenes locekļus. Bērni ar īpašām vajadzībām grūti pieņemt citus cilvēkus, bet kad tas notiek, tad ļoti pieķeras un tādēļ dienas centrs ir kā otrā ģimene, cilvēki, pie kuriem bērni ir ļoti pieraduši. Bērni kļūst par draugiem, kurus gaida un kuri gaida un saprot. Pārsla ir novērojusi, ka bērni gan priecīgi atnāk uz dienas centru, gan priecīgi dodas mājās un ar prieku teic, ka rīt nāks atkal. Un vecākiem visbūtiskākais ir, lai viņu bērnu ir laimīgs.

Protams, tā kā lielākoties bērni nāk katru dienu, ir reizes, kad viņiem arī negribas, bet tad darbinieki stāsta, ka tāpat kā vecākiem un darbiniekiem ir darbiņš, arī viņiem šis ir viņu darbiņš un tas ir kā viņu sava veida pienākums – ierasties darbā, būt ar visiem kopā, attīstīties un piedzīvot izaugsmi. 

Kā izlemt, vai laist bērnu uz dienas centru?

Pārsla Caunīte iesaka vecākiem aiziet uz dienas centru, uz kuru viņi apsver domu bērnu vest, un pavērot, kā notiek dienas centra darbība. Noteikti ir vērts aizvest pašu bērnu, jo viņa reakcija palīdzēs saprast, vai bērnam patīk un ir vēlme uz šādu centru doties. Pārsla teic, ka vajag riskēt un mēģināt, jo pateikt nē vienmēr ir iespējams. Savukārt, ja bērnam patiks, tas arī vecākiem atvieglos dzīvi un rūpes par bērnu. Sociālā aprūpētāja iedrošina, ka dienas centra darbinieki ir elastīgi, citādāk nemaz nevarētu būt, jo runa ir par bērniem ar īpašām vajadzībām, tāpēc tiek ņemts vērā, kas katram bērnam ir nepieciešams. 

Sociālā aprūpētāja stāsta, ka mūsdienās atbalsts vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām vajadzībām, kļūst arvien plašāks un pieejamāks. Daudzi vecāki ir apvienojušies domubiedru grupās, veidojot atbalsta grupas, kurās regulāri sanāk kopā un dalās savā pieredzē – kā iet, kā rīkoties, kā citi ir atrisinājuši dažādus jautājumus, ar ko saskaras ikviens, kuram ir bērns ar īpašām vajadzībām. Tāpat Velku fonds katru gadu rīko konferenci, kurā tiek diskutēts par vecākiem aktuālām tēmām un rasti risinājumi tām.