Bezmaksas veselības aprūpe

09. Dec 2012, 00:45

Maniem bērniem veselības aprūpe, ieskaitot zobārstu, ir bijusi valsts apmaksāta. Vienlaikus, apzinos, ka ja man nebūtu sava atbalsta sistēma bērnu slimošanas gadījumos, tad iespējams skats uz to visu būtu citādāks.

Bērnu ģimenes ārsts ir gana pieejams, ir arī viņa mobilā tālruņa numurs (zinu, ka to dot nav obligāti). Vienlaikus ir bijis diezgan liels pieslīpēšanās periods, jo atsevišķos gadījumos, man ir citāds skats uz nepieciešamo ārstēšanu. Labāk uztaisu liekas analīzes, nekā baroju zāles pa tukšo vai nevietā.

Esmu maksājusi par analīzēm sava slinkuma pēc, jo brīžiem vienkāršāk šķiet pāris latus samaksāt un aizstiept uz analīzēm, nekā doties ar bērnu (atprasīties no darba + bērnu no b/d vai skolas) pie ģimenes doka un tad uz analīzēm, bet tā ir bijusi mana izvēle.

Reizēm esmu spiesta pārbaudīt iespējas tikt pie lētāka, bet tik pat kvalitatīva medikamenta, jo ģimenes ārsts mēdz izrakstīt šķiet tos medikamentus, kuru izplatītāji ir bijuši pārliecinošāki. It kā man nav iemesla tā domāt teorētiski, bet praktiski piemēri ir bijuši vairākkārt.

Nosūtījumi un rindas pie speciālista - nepieciešamības gadījumā esmu atradusi iespējas doties pie valsts apmaksāta speciālista, lielākoties tāpēc, ka ir bijis laiks apzvanīt regulāri vairākas ārstniecības iestādes. Un te arī ir tā, ka ģimenes ārsts ne vienmēr nosauc visas iestādes, kur konkrētu speciālistu var meklēt. Kādi ir iemesli - es nezinu. Nebūtu manas spējas "rakt" tik lielas, droši vien šad un tad būtu bijusi spiesta izmantot maksas pakalpojumus.

Arī ar speciālistiem ir divas medaļas puses - no vienas puses tomēr būtu jāļauj un jāuzticas ģimenes dokam ar viņa spēju novērtēt situācijas nopietnību, no otras puses speciālistam konkrētā jomā ir vieglāk uzticēties. Vienīgi bieži vien kāda "drošības sajūtas" dēļ, pie speciālista netiek kāds, kuram tas tiešām ir nepieciešams. Tāpat ir ļoti daudz gadījumu, kad uz vizīti netiek, bet aizmirst atteikt, rezultātā - rindas tikai aug.

Ir pozitīva pieredze ar akūtiem gadījumiem un griešanos pie ārsta Vienības gatvē.

Šad un tad - īpaši vasarās, dzīvojot laukos, pieķeru sevi pie domas, ka pilsētās daudzi ir zaudējuši spējas uzķert slimošanas sākumu un rīkoties atbilstoši situācijai, jo tur bieži vien ģimenes doku nedabūsi uzreiz, bet ātros saukt negribēsies. Paķeram bērnu padusē vai saucam doku uz mājām, nepiedomājot, ko varam izdarīt paši un kad tiešām vajag ārsta padomu. Nevajadzētu gan ieslīgt arī otrā galējībā - ar visu mēģināt tikt galā pašiem, pat ja nezini kā.

Tas ko es redzu kā problēmu:

- nav īsti neviens, kas informē par to, kāda ir kārtība, lai saņemtu konkrētus pakalpojumus, kas ir par maksu, kas bez maksas, kādas būs blaknes un turpmākā ietekme. Labi, es zinu, ka netā visu informāciju var atrast, bet meklējot to, reizēm var kaklu nolauzt!

- informatīvi konsultatīvais tālrunis nepilda savas funkcijas, jo reāli visbiežāk saņemtā atbilde - sauciet ātros, pa telefonu nevar novērtēt situāciju - piekrītu, bet varbūt tomēr šis ir jāpārdomā. Situācija varētu mainīties, ja būtu vienota veselības datu uzkrāšanas sistēma, kur doks varētu paskatīties, kas ir bijis un dot padomu, jau izsvērtāk;

- pateicības ir dzīvas, reizēm dod tāpēc, ka tā pieņemts, jo ir bail saņemt nekvalitatīvāku pakalpojumu, reizēm dod tāpēc, ka prasa. Kā šo apkarot dzīvē - droši vien audzinot pacientus - informējot un stāstot, ne jau administratīvi sodot (Kā jau pie mums tas pieņemts);

- informāciju par iespēju lūgt izvērtēt ārsta darbu un nesaņemt par to nosodījumu. Diežēl Veselības inspekcija ne vienmēr sniedz pamatotas atbildes uz konkrētiem jautājumiem;

- Mācīt un informēt cilvēkus lūgt un prasīt informāciju, ja nekur citur, tad kaut vai Veselības ministrijā;

- DEAK - diemžēl no malas tā vien šķiet, ka to kantori vajadzētu uzspridzināt un sākt visu no gala. Veselības ministrijai būtu ļoti, ļoti jāizvērtē šīs iestādes darbs, darba apstākļi un pieņemtie lēmumi (man gan pašai nav tiešas pieredzes ar šo attiecībā uz bērniem, ir pieredze attiecībā uz pieaugušajiem).

Un ļoti gribētu normālu komunikāciju ar veselībs aprūpes speciālistiem, jo labāk saprotot abas puses, vieglāk ir saprast piedāvāto risinājumu un sekas.