Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējos mēnešus manas domas ir tikai par un ap bērnudārziem! Reizēm jau šķiet, ka galva griežas otrādi!! Īsti netieku gudra. Gribētu lūgt māmiņu pieredzi šajā jautājumā!
Manam bērnam jau ir gads un četri mēneši! Aprīlī paliek jau pusotrs gadiņš! Liels vīrs!
Jau labu laiku jūtos nogurusi, un domās , plānos un visādi citādi sapņoju atsākt darba gaitas pirms BKA termiņa beigām , tas ir, atgriezties darba attiecībās ar Aprīli, un ne Jūniju, kad tas pienāktos pēc papīriem! Bet tas tāpēc, ka šķiet , ka , kā sieviete, cilvēks, sevī ko zaudēju, neizmantoju to, ko varētu un vajadzētu! Esmu tikkai mamma un nekas vairāk! Un šī IEDOMA mani nedaudz biedē.. tāpēc, jau labu laiku esmu metusies ar “visām četrām” iekšā bērnudārzu piedāvājumos!
Valsts dārziņā esam loooooti tālu rindas sākumam, tāpēc ātrāk par 2018. gada Septembri, kad dēlam būs jau gandrīz divi gadi, tikt iekšā diži neceru! Jāķeras pie plāna “B”, privātie bērnudārzi!
Arī tajos ir šausmīgas rindas! Jēziņ! Nu labi, neko darīt.. Esam pieteikušies arī 5 privātajos dārziņos! Visos arī nesola vietu ar Septembri un kur nu vēl pirms, vasarā! Taču viens apsola mums tomēr vietu jau Aprīlī/Maijā! tas nedaudz nomierina..
TAČU -
Mana pēdējā doma kas neliek mieru..!
Kā tam mazajam cilvēciņam šo visu procesu izdarīt mazāk stresainu??!
Esmu daudz lasījusi, ka , bērniem grūti mainit dārziņus! Stress jau tā uzsākot bērnu dārzu gaitas, nebūt kopā ar mammīti vairs 24/7, viss jauns un savādāks! Informācijas tik daudz, tik dažādas .. Un kā nu lai nesajūk prātā ar to visu saskaroties??
Tātad jautājums-
Ja ir tomēr iespēja nedoties atpakaļ darba gaitās un domāt vairāk par mazo, kā ir labāk..?!
1.Palaist tomēr sākumā privātajā dārziņā un gaidīt kad būs mums vieta valsts dārziņā un tad mainīt dārziņu?
2.Vai labāk ir palikt tomēr ar bērnu pa mājām dzīvoties un mazāk stresaini ir uzsākt gaitas valsts dārziņā nemainot tos vienu pēc otra ?!
Es tiešām nesaprotu kā ir pareizāk un labāk atriecibā pret bērnu! Labprāt uzklausīšu pieredzējušu mammu piemērus par to, kā jūs izvēlējāties uzsākt bērnudārza gaitas!
Paldies!
Nav stereotipiska domasana.Drizak jums ir iznemums no ta ka parasti notiek. Bet iznemumi ir vienmer, un protams, ka var jau ceret, ka neslimos, gribes tur utt. Ari es esmu dzirdejusi nostastus par sadiem berniem,bet tadu diemzel ir mazakums.
Stereotipiska domāšana.
Man mājās ir dzīvs piemērs, ka viss var būt pilnīgi savādāk - nu jau gandrīz pilngadīga. Bērns pēc dabas ļoti aktīvs un sabiedrisks, b/d sāka apmeklē pusotra gada vecumā. Vienmēr uz b/d gāja ar prieku. Pie loga raudāja, ja bija apslimusi un uz b/d iet nevarēja (mums b/d sētā, pa logu redzams). Slimoja pārreiz gadā un arī pārsvarā ar infekcijas slimībām - vējbakas (toreiz vakcīnas vēl nebija), skarlatīna, pārreiz saaukstēšanās. Katrā ziņā ne tuvu scenārijam - pāris dienas b/s, nedēļu -divas pa mājām!
Bet te tiešām jāvērtē vai bērns gatavs b/d, vai mamma gatava bērnu palaist b/d, vai bērns norūdīts un taml.
2.
Es varu saprast, ka ir mammas, kas nav tipidkaid majsaimniecu tips un sada sabiedriska dzive ir vajadziga ka gaiss, kuru elpot....bet realitate ir tada, ka 1.6 gadi un kur nu vel 1.4 nav liels virs ka rakstat, un berns visticamak nav gatavs uzsakt bernu darza gaitas. Protams, ka var jau pa visam varitem iebazt kada darzina, un aiziet atrak stradat(citas mammas bernu tapat ved uz darzinu un tur atstaj pilnu dienu, bet pati tikmer sez majas un ar sevi nodarbojas un relaksejas), betvai esiet gatava atstat raudosi bernu no ritiem tur?Esiet gatava situacijai, kad labakaja gadijuma 1 nedelu aizoet un 2-3 nedelas iz slimibas lapas sedesiet? Par so padomajiet.
Neviens nevar prognozēt, kā būs, ja būs. Ir iespēja un patikšana būt mājās ar mazo, kamēr pienāk rinda pašvaldības b/d - turi mājās.
Ja bērns aktīvists, atvērts jaunajam, ļoti iespējams, b/d maiņa nebūs problēma. Bet to nekad nevar zināt, jo b/d atslēgas figūra ir b/d audzinātāja un bērna sinerģija ar audzinātāju.
Mans dēls nomainīja dārziņu 3x , jo 1 dārziņš mums nepatika un nogāja tur vien mēnesi. Kad aizgāja uz 2 dārziņu nekādu problēmu ar pāriešanu nebija, pierāda ātri un gāja ar prieku. Kad pienāca rindā valsts dārziņā tad sākumā nedaudz kreķējās jo nebija pieradis un no stresa pirmajā dienā saslima ar.Taču audzinātāja forši viņu iesaistīja grupiņā un bērns aizgāja ar prieku.
Bērns ir ļoti sabiedrisks un mamma nav katru minūti vajadzīga blakus! Tādā ziņā neuztraucos! Jautājums vairāk bija par to, kā bērnam ir ar dārziņu maiņu, jo esmu lasījusi par to, ka tas ir grūtāk atkal jaunā vietā aprast! Tāpēc šāds raksts! Pati esmu domājusi krustu šķērsu šo jautājumu, katra varianta plusus mīnusus, taču nevaru paredzēt kā mans bērns uztvers dārziņu ja palaidīsi ātrāk jn būs jāmaina uz valsts (jo neplānojam apmeklēt līdz skolai privāto dārziņu) vai palikt līdz valsts dārziņam pa mājām! Tāpēc lūdzu, mammītēm pastāstīt par savu bērnu gaitu uzsākšanu dārziņos pieredzi 😀
Nav vienas labās taisnības, ir jāapsēžas un jāizdomā, kas ir labi priekš jums, jūsu ģimenes, ja jūtaties nelaimīga mājās ar bērnu (kas nav nekas neparasts), tad labāk, lai iet dārziņā. Ja bērns ir izteikti nesabiedrisks, slimīgs un memmisks (patīk pie mammas), tad jājautā sev vai jūs būsiet laimīga viņu šādu palaižot lielajā dzīvē. Ne visiem bērniem līdz 3g.v.gribas tik pa māju. Varbūt jums labāk ir kāds vidusceļš, puslodze darbā, kursi jums (lai celtu savu kvalifikāciju). Bet jums jājūtas pārliecinātai par saviem lēmumiem.