Bērnudārznieka gaitas trīs gadu garumā. otrais pusgads

Pēc vecā gada brīvdienām atsākām dārziņa gaitas un te jāsaka, ka norise bija daudz vieglāka. Tā kā bija ziema, bērni biežāk slimoja un tā kā man bija tāda iespēja, jau pie pirmajām iesnām Katrīne palika mājās, tapēc laiks ko pavadīja dārziņā bija salīdzinoši mazs. Tad pienāca pavasaris un jāatzīst, ka Katrīne ļoti pieauga pa šo gadu. Māmiņu dienas pasākumā viņa bija daudz atvērtāka, dejoja un dziedāja. 

Gribu atzīmēt, ka mums ļoti paveicās ar abām audzinātājām un auklīte, jo to mīlestību, ko viņas ieliek mazuļos nav iespējams novērtēt.

Šis pusgads mums bija arī laiks, kad Katrīne, kas nemācēja citiem darīt pāri sāka iejusties vidē kur nonākusi un pēc pāris reizēm kad viņai nodarīja pāri, mēs saskārāmies ar tādu parādību kā košanu, iekosts tika visiem, pat tētim.

Vienā pēcpusdienā audzinātāja stāsta, ka mazais Gusts staigājot ar sarkanu vaigu, kāds tam ir iekodis. Es tai brīdī gan neko neteicu, bet nojautu, kas ir kodējs. Mājās ejot mēs izrunājāmies, jā patiesi, kodēja bija Katrīne , jo Gusts viņai dara pāri. Pēc tam izrunājos ar audzinātāju un uz kādu brīdi likās, ka Katrīne ir aizmirsusi par savu izdarību. Līdz uz grupu atnāca jauns puisītis, kas jau pirmajā dienā tika iesvētīts. Pēc sarunas ar audzinātāju Katrīna gan vairs nav nevienam kodusi, bet tas, kas notika, parādīja, kā mazie sevi sargā. Vienā reizē izdevās puišeli apstādināt, jo no tās dienas Gusts, Katrīnei nedarīja pāri, viņa, lai jaunais puika nedomātu viņu aiztikt uzbruka pirmā. 

Uz gada beigām, gandrīz vairs vispār nebija asaru un mēs jau ar patiku gājām uz dārziņu. Saskārāmies arī ar tādu lietu, kā svešu mantu nešanu uz mājām, uz ko reaģēju ļoti stingri un Katrīne uzreiz saprata, ka svešas mantiņas un bērnu dārza mantiņas nest mājās nedrīkst. 

Mani ieteikumi.

Vērojiet savu mazuli, ieklausieties viņā. Pievērsiet uzmanību visiem sīkumiem. Neattaisnojiet viņu nerātnības, jo bieži viena pagalīte nedeg. Atceraties bērnudārzs nevar aizstāt mammu un tēti un kopējas aktivitātes ar tiem.