Bērnudārznieka gaitas trīs gadu garumā-iesoļojam trešajā gadā

Laiks skrien tik ātri. Tikko Kate iesoļoja pirmajā gadiņā, bet nu jau piecgadniece. Šis laiks raksturīgs ar to, ka nevaram sagaidīt kad beigsies brīvdienas, lai ietu uz dārziņu. Tur ir draugi, tur ir dejošana, dziedāšana. 

Ir ļoti konkrēts viedoklis, par konkrētām lietām. Austiņas tiek spicētas visos gadījumos. Tagad mēs mācamies, nemaisīties pieaugušo sarunās, jo tas ir ļoti aktuāli. Obligāti jārunā ar mammu, ja viņa runā ar kādu citu. Šogad nomainījās audzinātājas un auklīte un es ar bažām gaidīju, kas notiks, bet Katrīne ļoti mierīgi pierada pie jaunās grupas un jaunajiem apstākļiem. Katrīnes prasmes papildinās ar katru dienu. Mēs esam tie, kam burtiņš "R " snauž, pēc diviem mēnešiem dārziņā, burtiņš ir pamodināts un mēs labprāt spēlējam burtu spēli, vārdiņus, kuros ir "R ".

Neskatoties uz pozitīvajām izmaiņām, vēl jo projām Kate baidās no svešiem cilvēkiem. Viņa ļoti gribēja dejot baleta studijā, uz šo brīdi esam atlikušas šo nodarbi, jo apmeklējot otro nodarbību, nekas nemainījās, asaras acīs, raud un dejot neiet. Kapēc? grūti pateikt, jo dārziņā viņa iet uz dejošanas nodarbībām ar lielu patiku.

Vasaras laikā viņa no maza cālīša ir kļuvusi par lielu meiteni un man skumīgi jāatdzīst, ka tagad laiks skries arvien ātrāk, skola jau klauvē pie durvīm.