Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Sākot ar 1. augustu Emīls sāka iet bērnudārzā. Tātad vakar tika pavadīta pirmā diena bērnudārzā.
Pastāstīšu kā Emīlam gāja.
Ieradāmies plkst. 8.00 bērnudārzā un devāmies uz grupiņu, kuru mums iepriekšējā dienā tika parādīta.
Emīls uz dārziņu devās ar prieku, iepriekšējā vakarā salikām līdzi ņemamās drēbītes un maiņas apavus.
Tātad iegājām grupiņā, sasveicinājāmies, pateicām, kas mēs esam un Emīlam tika ierādīts skapītis, kur noģērbties un nolikt drēbas. Iepriekš mums pastāstīja, ka šī nav viņa īstā grupiņa, jo ir atvaļinājuma laiks un viņa audzinātājas vēl ir atvaļinājumā, un šī ir apvienotā grupa.
Pārģērbjamies un dodamies uz grupu. Jautāju, kura ir audzinātāja, viena sieviete atsaucas, ka viņa esot audzinātāja, es pastāstu, ka mēs bērnudārzā esam pirmo dienu un pēc pusdienām es Emīlu izņemšu.
Audzinātāja saka, labi. Es jautāju vai viņiem nevajag manu telefona numuru, lai varētu sazināties, ja nu kaut kas. Audzinātāja saka, nu varat atstāt un pieraksta manu telefonu. Es pajautāju arī viņas telefona numuru, lai vajadzības gadījumā piezvanīt.
Kamēr runājamies Emīls sāk ķerties man ap kāju, es saku labi dēliņ, ej grupiņā es tev pēc pusdienām atnākšu pakaļ. Audzinātaja arī pasauc mazo un saka, lai nāk apskatīties mantas. Ilgāk es neuzkavējos, lai mazais nesāktu mani meklēt. Tā ka īsti ar audzinātāju nesanāca parunāt.
Teikšu kā ir, man likās, ka bērnu kurš atnācis pirmo reizi vajadzēja uzņemt savādāk, pienākt parunāties, izrādīt kādu interesi par bērnu, bet viņas - labrīt, kā tevi sauc un nāc parādīšu tev mantas. Varbūt esmu par daudz piekasīga, bet man liekas, ka bērnu, kurš pirmo dienu atnācis uz dārziņu, kurš ir nedaudz nobijies un kuram viss ir svešs jāuzņem sirsnīgāk, mīļāk un laipnāk.
Pakaļ Emīlam aizgāju plkst. 12.30 kā man tika pateikts. Emīls ar audzinātāju sēdēja pie galdiņa un sarunājās. Pajautāju, kā Emīlam pagāja pirmā diena, audzinātāja teica, ka viss esot bijis ļoti labi, bijuši arī ārā, tikai, kad bērni gatavojušies iet diendusā Emīls sācis satraukties, kur mamma palikusi. Šodien iešu pakaļ ātrāk, lai bērns nesatraucas.
Emīls ir ļoti klusiņš, pasakām uz redzēšanos un dodamies mājās, ārā mazo brāli gaida lielās māsas. Māsas uzreiz apber brāli ar jautājumiem, bet brālis ir pavisam klusiņš un uz jautājumiem neatbild. Nemaz nepazīstu savu bērnu, tikai pagājis krietnu gabalu Emīls sāk atdzīvoties, bet uz jautājumu kā gāja neatbild. Pajautāju tik vai rīt iesim uz dārziņu, Emīls saka jā.
Turpmāk visas dienas garumā Emīls par dārziņu nekā mums nestāsta, tikai lielajai māsai nedaudzkaut ko pastāsta. Bet nu vismaz ir atdzīvojies un ir atkal mans kustīgais, nebēdnīgais puika.
Pienāk vakars, kad saucu Emīlu istabā, saku, ka jāmazgājas un jāiet gulēt, jo rīt tak jāiet uz bērnudārzu. Emīls sāk raudāt un saka, ka uz dārziņu negrib iet, es viņam jautāju kāpēc, viņš neatbild. Stāstu, ka rīt aiziesim un tad būs divas brīvdienas, Emīls jautā: ja rīt aiziešu, vai tad man nekad, nekad vairāk nebūs jāiet. Stāstu, ka pēc brīvdienām būs jāiet atkal. Nu neko mazais nomierinās un dodas gulēt.
Ceru, ka no rīta kreņķu nebūs un bez problēmām dosimies uz dārziņu.
Kā mums gāja otrajā dienā, šodien, pastāstīšu nākamajā blogā.
Vēsma
Mēs līdzi ņēmām drēbītes, ko apmainīt, ja nu aplejas, vai kaut kā citādi sasmērājas, kādas apakšbiksītes. Maiņas apaviņus un vieglākus šortiņus ar ko staigāt pa gupiņu. Tā kā gulēt pagaidām nepaliekam, tad pidžammu pagaidām nenesām.
Rudenī, kad būs jau īstajā grupā, tad jau noteikti būs jāpērk dažāds kancelejas preces (zīmuļi, krāsa, papīrs, plastilīns utt.)
Centīšos rakstīt par katru dienu, ja laiks atļaus.
Patreiz sācies pilnā sparā konservēšanas laiks un arī lielais remonts virtuvē, tā ka darba daudz.
Nu es jau arī jautāju dažādi, netikai "kā gāja". Jautāju "vai viss bija labi?", " kas viņam dārziņā patikā", 'vai ar kādu bērnu iepazinās", " vai viņš paēda". Bet viņš neatbild, tikai šorīt, kad es viņam teicu, lai padzeras, viņš atbildēja "man tak dod dārziņā dzer, un ēst".
Paldies par blogu! Ceru, ka rakstīsi biežāk, lai varam sekot līdzi Tavam mazajam pirmsskolniekam!
Man puika īsti uz to jautājumu - "kā gāja" - vēl joprojām neatbild. Es tādēļ jautāju - "viss bija kārtībā?". Man jau šķiet, ka vienkārši jāiemācās konkretizēt jautājumus, tad vairāk var izvilināt 😀 Tā vismaz ar savu puiku daru.
Un, jā, arī man vienmēr šķitis, ka audzinātājai bērns, pirmo reizi satiekot, jāuzņem savādāk, bet, iespējams, šeit runā mans egoisms.
būs jau grūti, kā jau katrs sākums, kā es jau rakstīju manai meitai ar iešanu dārziņā iet grūti, bet viņa jau ir mazāka par tavu Emīlu.
protams bērniem no sākuma šķiet ka viņš GRIB UZ B/D, ka viņam patiks, tik tad kad reāli tas notiek rodas tik patiesā aina- tas ka nemaz tik jauki nav, JO NAV MAMMAS UN MĀSU, NAV MĀJU.