Bērnudārznieka dienasgrāmata: kā Emīlam gāja pagājušo nedēļu

Varbūt domājat, kur esmu pazudusi, ka visu nedēļu neesmu neko stāstījusi, kā Emīlam iet pa dārziņu?

Pazudusi nekur neesmu, tikai pagājusī nedēļa bija ļoti aizņemta un nekādi nesanāca laika kaut ko uzrakstīt.

Jāpabeidz bija virtuves remonts un jāsagatavojas un jānosvin mana apaļā jubileja. Darbiņa bija daudz.

Nu ko, pastāstīšu kā tad Emīlam pagājušo nedēļu gāja pa bērnudārzu.

Par pirmdienu jau rakstīju iepriekš.

Tātad otrdien Emīls aizgāja uz dārziņu bez raudāšanas, tikai atkal teica, lai pasaku audzinātājai, lai nebarojot viņu. Ko es arī audzinātājai pateicu, bet auklīte teica, ka pienu viņai dzerot visi, ja būtu izvēle varbūt kāds nedzertu, bet visi esot stiprinieki un visi dzerot pienu. No tā secināju, ka pienu viņiem auklīte liek dzert, lai gan pašas saka, ka nevienam neko nespiežot.

Emīlu no dārziņa atkal izņēmu pusdienlaikā un tā laikam turpināšu kamēr nokļūsim savā īstajā grupiņā un pie īstajām audzinātājām. Emīls bija priecīgs un šodien jau vairāk stāstīja, kā viņam gāja bērnudārzā.

Arī trešdien Emīls aizgāja uz dārziņu bez raudāšanas, bet atkal tas pats, lai es pasakot, lai viņu nebarojot. Šoreiz Emīlam pusdienlaikā aizgāja pakaļ tētis, jo es biju darbā. Audzinātāja teikusi, ka viss esot bijis labi, Emīls pamazām jau pierodot. Esot dzēris pienu un nedaudz ēdis pusdienas. Audzinātāja teica, ka viņa savas grupas bērniem liekot paēst, jo nevarot jau bērns visu dienu dzīvot neēdis. Es gan domāju, ka bērnam ar visu jāaprod pamazām un ja viņš pirmās dienas neko daudz neēd, nekas jau traks nenotiks, spiest ēst gan nevajadzētu.

Atnākot no dārziņa pēcpusdienā Emīlam sākās caureja, vēdera izeja bija ļoti šķidra un daudzas reizes. Biju nesaprašanā, kas atkal noticis, varbūt kāds vīruss?

Ceturtdien Emīlu atstāju mājās, jo nezināju, kas notiksies ar viņa puncīti, vai nebūs atkal caureja. Bet visu dienu viss bija labi un nolēmu, ka piektdien dosimies uz dārziņu.

Piektdien mazo no rīta pieceļu un saku, ka jātaisās uz dārziņu, bet mazais saka, - "mammīt, tev šodien dzimšanas diena un tu mani sūtīsi uz dārziņu. Mēs ar māsām sagatavojām tev pārsteigumu, kuru noslēpām aiz aizkariem." Nu un es tā kā man bija dzimšanas diena, pie tam apaļa, atļāvu Emīlam palikt mājās. Mazais protams bija ļoti priecīgs, uzreiz skrēja celt māsas un sveikt mani jubilejā. Tā nu piektdienu arī pavadījām mājās.

Sestdien visa ģimene piedalījāmies Krustpils novada sporta spēlēs un svētdien pavadījām pa māju. Tikai pašā vakarā Emīls pienāca un teica, ka negribot uz dārziņu. Tad mēs parunājāmies, pastāstīju kāpēc jāiet un Emīls nomierinājās. Tik tagad viņš sācis skaitīt dienas un gaida, kad būs brīvdienas. Ar pirkstiem rāda, tik diedas iešu uz dārziņu un tik dienas viņam būšot brīvdienas.

Tāda nu bija šī nedēļa. Izskatās, ka Emīls pamazām sāk pierast pie dārziņa.

Par tām problēmām ar vēderu, sāku domāt vai tas nevarētu būt no piena. Jo zīdaiņa vecumā Emīlam bija govs piena nepanesamība un tīrā veidā pienu Emīls nekad nedzer. Viņš ēd piena zupas, visus piena produktus un putras ar pienu, bet vienkārši pienu nekad mājās nedzēra. Par šo parunāšos ar mūsu dakterīti, vai tā varētu būt.

Pirmdien Emīls dosies uz dārziņu un turpinājums sekos.

Vēsma