Bērnudārznieka dienasgrāmata: Emīls apslimis, paliekam mājās

Ceturtdiena, šodien vajadzētu būt sestajai dienai, kad Emīls iet uz dārziņu, bet šodien palikām mājās.

Emīls šorīt pamostas ar aizsmakušu balsi, klepojot un ciet degunu. Pagatavoju uzreiz mazajam siltu tēju, pavēroju viņu un nolemju, ka šodien uz dārziņu nevedīšu.

Kakliņš it kā nav sarkans, bet tie puņķi laikam tek kaklā un kairina, tad sākas klepus. Tā nu paliekam mājās un ārstējamies ar tējiņām. Dienā mazais vēlāk it kā neklepoja, bet vakarā atkal sāka klepot. Vēl Emīls dienā sāka sūdzēties par vēdersāpēm, bija šķidrāka vēdera izeja.

Grūta šī diena bija, jo ļoti karsts. Mazo izlaidu ārā tikai vakarpusē pastaigāt. Pa dienu Emīls visu laiku uzmanīja mani, lai es visu laiku būtu viņa tuvumā, pilnīgi gandrīz neko nevarēju padarīt, to tik vien dzirdēju, kā : „Mammu, kur tu esi! Mammu nāc pie manis! Mammu samīļo mani”. Man visu laiku bija jābūt puikam klāt, viens nemaz negribēja spēlēties.

Vakarā atkal mani apķēris aizmiga.

Nezinu, kā būs rīt no rīta. Izskatās, ka laikam paliksim mājās.

Kā mums ies tālāk, uzzināsiet vēlāk.

Vēsma

www.bernuenureze.lv