Bērnudārza sapulcē kā vistu kūtī

RunāTētis
RunāTētis 22. septembris 2017 07:55
3116

Šonedēļ nācās apmeklēt Valtera bērnudārza sapulci. Vienubrīd domāju, ka labāk nemaz nebūtu gājis, jo sapulce pārvērtās par vistu kūti.

Ja iesākumā pedagogi stāstīja par mācību procesu, to, kas sagaidāms šajā gadā dārziņā, tad pēc tam bērnu mātes lika vaļā, cenšoties viena otru pārkliegt, izrādot savu neapmierinātību par bērnu ēdināšanu iestādē. Pilnīgs absurds.

Es paļaujos, ka bērnudārzā bērnam piedāvātais ēdiens ir kvalitatīvs un ēdienkarti sastādījusi medmāsa atbilstoši bērna augošā organisma vajadzībām. Tajā ir visas nepieciešamās uzturvielas. Un tāpēc nebūtu jāsatraucas, ka kādu reizi bērnam iedod ēst griķus vai skābu kāpostu zupu, jo tas manā uzskatā ir pavisam normāls ēdiens.

Es saprastu, ja bērni tiktu ēdināti ar burgeriem, taukainiem eļļā ceptiem kartupeļiem, bet nē - māmiņas saceļ traci par to, ka ēdiens nav kā restorānā.

Tad man gribas atcerēties iepriekšējo bērnudārza grupiņas ekskursiju, kur lielākās bļāvējas savus bērnus  baroja ar Kinder šokolādēm un čipsiem. Māmiņas, bērna uzturs sākas ģimenē, mājās nevis bērnudārzā!

Ir muļķīgi satraukties, ka bērns paliks resns, jo reizi nedēļā viņam brokastīs iedod baltmaizes šķēlīti ar tomātu virsū, ja tajā pašā laikā mājās ierasta parādība ir dažādi pusfabrikāti un neveselīgi ēdieni. Protams, daudz vieglāk visu atbildību novelt uz bērnudārzu, iztaisoties pašiem par baltiem un pūkainiem cietējiem.

Esam pieradinājuši Valteru pie tā, ka jāēd ir viss. Nedrīkst paziņot, ka to neēdīs, ja pat nav pagaršojis. Un tāpēc mums nav problēmu, ka bērnam negaršotu kāpostu zupa vai būtu kādas citas problēmas. Parasti saņemam uzslavas no skolotājām, ka bērns ir  kārtīgs ēdājs. Tāpat arī Valteram nedraud liekais svars, jo viņš ir kustīgs bērns, arī mājās cenšamies gatavot veselīgi.

Lai komentētu, nepieciešams autorizēties Reģistrējies
inish 24. septembris 2017 08:07

Ja vien tas nav jūsu pirmais bērns un pirmā vecāku sapulce, silti iesaku netērēt savu dārgo laiku un labāk to pavadīt kopā ar bērnu. Pedagogi neprot izteikties īsi un skaidri. Un ja būs kas tiešām svarīgs, jums to pateiks personīgi.

zacc 22. septembris 2017 14:09

ja audzinātājas neprot to sapulci vadīt pēc kādas nebūt darba kārtības un nostādīt tā, ka cits citu nepārtrauc un neaiziet līdz bezjēdzīgai matu skaldīšanai, tad, jā, tas viss var izvērsties par vistu kūti. Man uz lielākā puikas grupiņas sapulcēm nāk arvien mazāk vecāku, jo bardaks pamatīgs. Mazā puikas grupiņā ir OK, jo audzinātāja māk to sapulci virzīt normālās sliedēs.

kerstyna 22. septembris 2017 12:11

Piekrītu autora viedoklim, ka bērnudārzā baro labi un nevienu bērnu speciāli neindē. Mani bērni ēd/ēda visu ko dārziņā dod.
Par vecāku sapulcēm... Nu mūsu dārziņā viss apmēram mierīgi, vecāki mierīgi, bez ambīcijām lielām, nav arī māmiņu, kuras aiz neko darīt jaucas grupiņas dzīvē un audzinātāju darbā, bet zinu, ka pilsētas dārziņos gan iet vaļā ar pirkstu mētāšanu un pārspīlētām idejām par fondu naudām, dāvanām un ko tik vēl ne. Esmu priecīga, ka mums ir mazs, jauks lauku bērnudārzs.

čabule 22. septembris 2017 11:57

Es uzskatu ka labi baro bērnudāzos.. nu ja negrib to kāpostu zupu- parasti ir arī otrais un no tā arī var izvëlēties- ēst tikai kartupeļus vai arī kotleti un salātus klāt..
Meitai bija sapulce- parunajam par fonda naudan, krekliniem sportam.. visus viss apmierināja un neviens nekliedza.. :)

Riga_mom 22. septembris 2017 11:30

Tiešām vistu kūts. Kāds sakars bērnu ēdināšanai ar vecāku sapulci?? Lai raksta konkrētas sūdzības iestādes vadītajai vai uz Domi. Ne jau šādi tie jautājumi tiks laboti. Muldēšana muldēšanas peec! )) un man dēls labprāt eed bērnudārzaa! Kaut arī viņš ir ļoti izvēlīgs, garšo ikri un tīģergarneles un vispār labs ēdiens, bet par bērnudārza maltītēm nekad nav sūdzējies un ēd labprāt!

mamma88 22. septembris 2017 10:41

Mums izpalika vecaku sapulce. Viram bija darbs, bet es ar mazako uz rokam neravos.

lauvinja 22. septembris 2017 08:55

Piekrītu, ka vecāku sapulcēs ne reti emocijas gūst virsroku, bez tam "bļaušana" un izteiksmes veidi bieži vien nav vērsti uz risinājumu. Piekrītu, ka ēšanas ieradumi rodas mājās, tomēr nekādi nepiekrītu, ka ja mājās "ēd visu", tad arī bērns notiekti ēdīs visu.

Vispirms jau nekad nebūs tā, ka mājās mēs ēdam tiešām "visu", otrs katram, arī pieaugušajiem, ir savi mīļākie ēdieni un tādi, kurus ēdam tad, kad nekā nav un tādi, kurus ēdīsim tikai tad, ja tiešām būs pirms tam 3 dienas badā. Maniem bērniem katram ir kāds ēdiens ko ēd ne labprāt, savukārt vecākais bērns nekādi nebija pieradināms pie auzu, pilngraudu, mannā un bērnu putrām, līdz ar to putras b/d neēda, īstenībā tās sāka ēst vien tad, kad sāka braukt uz sporta nometnēm, kur slodze liela, bet ar ēdienu neviens necacājas, neēdīsi ko dod, dzīvosi badā.