Bērnudārza dienasgrāmata: vecāku ieguldījums bērnudārzam un bērniem

Pieļauju, ka par šo tēmu ļoti aktuāli būs runāt septembrī, kad bērnudārzu un skolas laiks būs pienācis un būs sākušās kārtējās diskusijas, kas mūsu bērniem pienākas no valsts un pašvaldības bez maksas un, cik mēs paši kā vecāki drīkstam iegādāties no savas kabatas. Tad nu lūk, vakar bija lieliska situācija, lai par to sāktu diskutēt un runāt nedaudz ātrāk. Būs, protams, vienmēr pārstāvēti gan vieni, gan otri viedokļi, kuri uzskatīs, ka viņiem ir taisnība, bet nu vakar šajā s akarā tā "uzvilkos"... kur var būt tik savtīgi un tuvredzīgi paši vecāki?

Mums bērnudarza grupiņai ir sava whats up vecāku sarakste, kurā diskutējam un apmaināmies ar informāciju par daudz ko - audzinātājas sūta dienā piedzīvoto, mēs paši vecāki sarakstāmies, ko varētu uzlabot, kā apsveikt audzinātājas, kā sarūpēt bērniem kādus svētkus un, ko papildus viņiem vajadzētu, lai ikdiena būtu vēl krāsaināka un aizraujošāka, bet ne jau tādēļ, ka valsts, vai pašvaldība par mums nedomātu un būtu viss briesmīgi. Protams, mūsu valstī izglītība ir bezmaksas, bet daudzi to interpretē savādāk - vai tādēļ es savu bērnu uz skolu laidīšu bez pildspalvas, burtnīcas, somas? Vai tādēļ es nedošu kabatas naudu, jo pusdienas skolā ir jānodrošina? Un, ja nu manam bērnam tas negaršo, vai viņš pilnvērtīgi nepaēd? Kurš ir vainīgs? Vai skola? Vai tādēļ, ka viņš neatbilst standartam? Manuprāt, nē, skolā tiek nodrošināts minimums un, ja bērns vēlas, ko citādāku, vai, viņaprāt, labāku, vecāki rada apstākļus, lai to nodrošinātu. Tas pats attiecas arī uz ziedojumiem un pirkumiem, ja mēs kā vecāki vēlējāmies izlaidumā izrotāt zāli, uzdāvināt dāvanas skolotajiem, skolai un bērniem, mēs par to visu labprātīgi maksājām. Nedrīkstēja? Kādēļ? Ja mēs brīvprātīgi vēlamies, ko labāku, ne standartu, ko nosaka valsts likumdošana.

Tad nu lūk stāsts par vakardienu - mūsu bērnudarza grupiņā ir viena atraktīva mamma, kura vienmēr ko iesaka un daudz ātrāk pamana, kas mūsu bērniem būtu labāk. Ideja sekojoša - tā kā šī vasara ir izteikti karsta un bērni, kuri apmeklē bērnudārzu vasaras sezonā, uzturas arī ārā, varētu baudīt ūdenspriekus baseinā, ja vien mēs vecāki sarosītos. Šī mamma jau bija aprunājusies ar bērnudārza vadību, vai drīkst un, vai audzinātājas tam piekristu, ja mēs vecāku kopīgi uzdāvinātu baseinu mūsu bērniem. Whats up sarakste arī neko sliktu neliecināja, jo visi, kā viens, k urš atbildēja, bija par. Summa arī smieklīga un neliela - 15eiro uz visu grupiņu, kas nozīmēja, ka no katras ģimenes tas būtu mazāk par eiro. Viss jau būtu skaisti, ja vien tā "pa kluso" kāda mammīte nebūtu aizdevusies uz domi un pasniegusi to tā - mums audzinātājas liek bērniem pirkt baseinu. Kas tālāk? Dome ļoti ātri sazinājās ar attiecīgo bērnudārzu un pašlaik tiek gaidīti paskaidrojumi no bērnudarza vadības, kā kas tāds var notikt, ja reiz izglītība ir bezmaksas. Vai nav absurds? Ja reiz mēs vēlamies saviem bērniem, ko labāku, nekā nosaka standarts, mēs to nedrīkstam tikai tādēļ, lai pēc tam nebūtu pārpratumi un kāds to visu nesabojātu, baidoties no likumdošanas. Ja mēs vēlamies bērniem vienotus tērpus ritmikai, vai sporta nodarbībām, mēs to nedrīkstēsim? Kā tā gudri nospraust šo robežu - brīvprātīgi vecāku vārdā, uzlabojot mūsu bērniem apstākļus pirmsskolas izglītības iestādē, ne jau tādēļ, ka tur būtu slikti, bet vēlamies, lai ir vēl labāk. Protams, valsts un pašvaldību budžets nav bezizmēra un mēs nevaram prasīt, lai to paveic viņi. Viņi nodrošina ar standartlietām, izvērtējot, cik budžets atļauj, tad kādēļ mēs kā  vecāki nevaram dāvināt to, ko mēs vēlamies, vai arī ir notiekti likumdošanas punkti, kas to aizliedz un mūs visus pielīdzina PSRS standartiem? Ja mēs kā vecāki vēlamies, lai bērni nodarbībās izmanto dārgākus izejmateriālus, labākus un paplašina redzesloku, veido skaistākus darbiņus, mums ir jāziņo domei, ka mēs to vēlmaies, jo mums pienākas bezmaksas izglītība? Nē, tas ir brīvprātīgi no mūsu puses. Ja vēlamies skaistākas, interesantākas rotaļlietas, mēs taču brīvprātīgi tās drīkstam dāvināt bērnudārzam, aprunājoties ar pedagogiem, kas būtu vajadzīgs, jo mēs esam tikai PAR apstākļu uzlabošanu saviem bērniem. Bet pedagogi un vadībā baidās kā no uguns no šīm sankcijām un nedod Dievs kāds kaut ko pārpratīs. Mums vēl ir sekojoši - ja kāds vecāks nevar atļauties "piemesties" šiem pirkumiem, mēs to izdarām viņu vietā no to vecāku maciņiem, kuri to var atļauties, bet ziniet, k ā bieži vien ir? Tie, k uri varētu atļauties, tie uzskata, k a man viss pienākas "haļavā".

Ko Jūs, mammas, domājat par ziedojumiem, dāvanām bērnudārziem, skolām no vecāku pauses?