Bērnudārza dienasgrāmata: Tas viss tikai viena krekliņa dēļ

Bērnudārzā mums iet ļoti labi, meitiņai mēneša laikā jau bijuši pat divi teātri, tēta diena un rudens izstāde. Dārziņā viņai ļoti patīk, viņa tur tik daudz "uzsūc" - spēlējas savādāk, nekā ikdienā mājās, ir daudz jaunas frāzes, vārdi, kustības. Audzinātāja teica, ka jau vidēja grupiņā viņa būs pilnība apguvusi krievu valodu, lai arī ģimenē šajā valodā mēs nerunājam, bet mācās viņa neticami ātri. Taču ir kāds bet, ar to gan mēs vēl netiekam galā - pucēšanās un pārpucēšanās.

Līdz Emīlijas gadiņam ģērbties un pucēties mums problēmu nebija, jo lielais dēls ģērbjas, kā viņam patīk. Viņam drēbju un apavu nav daudz, bet mīļāki, ērtākie un stilīgākie noteikti. Viņam pietiktu divas bikses, bet tādas stilīgas un ne tādas kā visiem, ideāli, lai šūtas īpaši viņam,  trīs zīmolu T-krekli , 3-4 džemperi, jakas - stilīgas, tādas kā ne citiem, līdz šim mums tās šuva draugi, jo viņiem tās ir pieejamas līdz 158.izmēram, lielāku nav, kā to risināsim turpmāk, nezinu. Viņš pats tos kombinē un sanāk viņam labi. Ar lielo meitu ir cita lieta - es viņu mudinu pucēties, ģērbties sievišķīgāk, bet sanāk tāpat viņai pa savam - legingi, T-krekls, tāds kurš nespiež un labākajā variantā vēl uzvelk jaku. Jā, arī šādā vējā, aukstumā viņai auksts nav. Viņai ir labi tā, kā ir - galvenais, lai ir ērti, nekas nekur nespiež, var normāli pieliekties, skriet. Esmu ar viņu runājusi, sabārusi, pamacījusi, nekā. Izmaiņas ir uz vienu dienu un atkal viss ievirzās vecajās sliedēs.

Viena kā ceļās, tā iet, otra pie spoguļa un skapja pavada lielāko daļu rīta

Ar Emīliju viss ir pilnīgi pretēji - viņa varētu pucēties, ģērbties visu rītu, bet viņa pati visu izvēlēsies. Ja negribēs krekliņu ar zvaigznītēm, tad nevilks. Arī šis rīts mums bija traks, jo tētis no rīta uzvilka ne to, ko viņa bija gribējusi. Niķis bija pamatīgs, es šorīt tajā nepiedalījos, jo ģimene mani atbrīvoja no smagumu cilāšanas un liekšanās - muguras sāpes bija tik milzīgas, ka ne piecelties, ne pagriezties. Tad nu šis bija viens no retajiem rītiem, kad tētis ģērba Emīliju un meklēja pārvelkamās drēbītes kopā ar viņu.

Otrais cēliens - nav mana krekliņa

Ar pirmo niķi galā tikām piedāvājot viņai uzvilkt pirmoreiz šogad kombinzonu, jauno cepuri un cimdiņus - sniega cimdiņus. Tad nu rokas taisni, griežās, sēdēja mašīnā, pat nekustējās, tikai lūpas berzēja vienu pret otru, iemasējot lūpu balzāmu. Kā tik maziņš var saprast, kā jāpucējas, ka lūpas jākrāso, ka jāgriežas... 

Bet nu otrs tracis sākās pārģērbjoties bērnudārzā, jo skapītī viņa ieraudzīja zilo sarafānu, protams, melnie džinsu svārciņi vairs nebija aktuāli, vajadzēja pie sarafāna arī citu krekliņu. Kas tas bija par traci... Bērnudārzā Emīlija šādi uzvedās man redzot pirmo reiz. Kājas pret zemi, neīstais krekliņš pa zemi, asaras pa gaisu. Audzinātāja teica, ka viņiem ar ģērbšanos šādi ejot katru dienu, ejot ārā viņa to vilks, to nevilks, nākot iekšā tas pats stāsts, bet tur jau šie mazuļi ir padsmit un uz viņiem ir tikai viena auklīte un viena audzinātāja. Fiziski katram bērnam šeit izdabāt nav iespējams un iedziļināties katra modes tendencēs jau nu noteikti nē.

Kur un kā bērni nepilnu divu gadu vecumā apgūst modes tendences un izveido savu stilu

Es nesaprotu, kā tik mazs bērns ko saprot no patīk, vai nepatīk, lai apģērbtos? Ok, vienam garšo, vai negaršo, jo ir kāda garša zināma, bet, kā tik mazs spēj izvērtēt, kas ir skaists, kas nav skaists, kas modē. Varbūt kaut kur bērni apgūst iemaņas jaunākajās modes tendencēs, vai kāds viņus izglīto veidojot savu stilu? Jo jāteic, ka viņai tiešām patīk skaistas lietas, pat ne ļoti praktiskas, piemēram, Converse kediņas, skaists zils, klasisks plašķītis, ap kaklu šalle, pumpainas zilas džinsiņas, pie šī mēteļa noteikti viņa nevēlas kleitu, vai legingus. Bet kā ar apliktu šalli ap kaklu, džinsveidīgām biksēm izdodas šļūkt pa kalniņu, šūpoties, skriet?

Tad dārziņā - baltas zeķubikses, tumši zils džinsa sarafāns un gaišs, klasisks krekliņš ar īsām rociņām un matos matu lenta, vai maza bizīte uz augšu, kājās  baltas mokasīnu tipa kurpītes ar puķīti. Un jā, izsteiptas lūpas, ka vajag  noteikti uzkrāsot lūpas. 

Kur viņa to iemācās? Ja otrai māsai ir gluži pretēji, kas pirmais pa rokai, tas mugurā, mati izpūruši, lūpukrāsu nevajag, botas kājās un viss.

Kas labāk, baigā modes dāma, vai, kā ir, tā labi?

Kā Jums mammas iet ar meitām šajā ģērbšanās un pucēšanās frontē? Kā, lai vienai meitai iemāca pucēties, mudina skaisti ģērbties, bet otrai - samazina šo pārlieku lielo gozēšanos un niķošanos, to vilkšu, tas patīk, to nevilkšu, tas nepatīk? Vai varbūt skolas un dārziņa formas ko mainītu?