Bērnudārza dienasgrāmata: Tā ir mana gulta, gulēšu pie mammas

Jā, mūsu lielais trīsgadnieks vēl joprojām guļa ar mammu un pie mammas. Ja naktī sajūt, ka mamma nepieciešama vēl vairāk, ielien mammai padusē, saritinoties.

Vakaros pat viņa paņem mani aiz rokas un saka:"Ejam, mammīt, gulēt." Esam izmēģinājuši visādi. Tā kā mūsu ģimenes māja vēl joprojām ir nepabeigta, lielie bērni ir "ieņēmuši" visu otro stāvu, tas pamazām tiek remontēts un dalīts, bet pagaidām plašumi viņiem tur ir milzīgi, arī tas nelīdz, Emīlija uzskata, ka maziem bērniem ir jāguļa lejā un ar mammu. Grūti mums ir ar gulēšanu citur, arī tad, kad viņa ciemojas pie omes, viņa guļ kopā ar viņiem, atsevišķā gultā - nekā. Ja arī izdodas iemigušu viņu ielikt savā gultā, tas ir uz pāris stundām un lēnītēm attipinot ir ierušinājusies man blakus tik klusu, ka to brīdi pat nepamanu.

Pašlaik jau pamazām runājam, ka tad, kad būs mazais bēbītis, bēbis gulēs viņas mazajā gultiņā un ik pa brīdim arī ar mammu. Tad var just, ka viņa šādam scenārijam nav gatava, jo viņai vajag savu gultu, kas vienlaicīgi ir arī mammas gulta. Pašlaik gan sarunu līmenī esam vienojušās, ka viņai būs skaista princešu istaba un tur būs forša viņas īstā, lielā gulta otrajā stāvā. Tādēļ mums milzīgs uzdevums ir jāpaveic līdz vasaras beigām - jāsagatavo interesanta bērnistaba abām meitenēm, lai Emīlijai būtu interesanti un droši savā gultā un savā istabā. Pašlaik domājam dažādus dizainus un ļoti, ļoti sirdī ir iekritušas Latvijā veidotās dizaina gultiņas "Mana pirmā mājiņa", kad gultiņa ir veidota mājas formā. Kopīgi ar abām meitenēm skatāmies viņu jau paveiktos darbus, kā arī zīmējam savas vēlmes, lai mūsu Emīlijai ļoti patiktu sava gultiņa un istaba un, lai viņa šajā gultiņā arī gulētu, jo šonakt mēģinājām gulēšanu pārcelt pie māsas otrajā stāvā, bet nekā - ap pusnakti Emīlija bija lejā un raudāja, ka vajag mammu un mammas lielo gultu...