Bērnudārza dienasgrāmata: sāpīgā sēdēšana uz poda bērnudārzā

Ar podiņmācību līdz šim neesam "iespringuši" un uzspieduši, ka Tev tagad ir jāiet uz poda un tieši tagad ir "jāpačurā", vai "jāpakakā". Mums mājās tas viss notiek tad, kad viņa pati vēlas. Ja no malas kāds aizrāda, ka vēl virs diviem gadiem bērns nēsā pamperus, es par to nepārdzīvoju, jo uzskatu, ka visam savs laiks. Protams, gadās, ka saslapināts paklājs, grīda, bikses, gulta utt. Progress mums jau ir ar kakāšanu - to viņa dara tikai uz podiņa un čurā podā no rīta un pirms gulētiešanas.

Daudz grūtāk un sarežģītāk ar to visu pēdējā laikā mums sokas bērnudārzā, jo audzinātājas sūdzas par sāpīgu vēdera izeju. Mazā esot sarkana, bļaujot, taču mājās mums šādu problēmu nav. Iepriekš ar to saskārāmies arī privātajā bērnudārzā un ļoti reti arī mājās. Taču tagad, pēdējās nedēļas šī problēma katru dienu viņai ir bērnudārzā. Kā tas var būt? Savā galvā esmu izdomājusi visādus variantus - ka bērns pakakāt normāli var tikai mājās, ka viņai ir stress bērnudārzā, ka ir nesabalansēts uzturs, ka ir kāda slimība? Grūti to visu saprast, jo problēmu nav mājās, mājās viss ir kārtībā, ja ēdiens, vai slimība būtu pie vainas, tad problēmas būtu arī mājās, vai ne? Ja vainīga būtu vieta, tad šī pati problēma būtu arī tad, ja ciemotos pie omēm, vai pie mammas darbā, bet tur viss ir kārtībā. Kas varētu būt savādāks bērnudārzā? Aprunājoties ar audzinātāju, sapratu, ka mazie uz poda tiek likti visi kopā, visi kopā kolektīvi sēž uz podiņa pirms brokastīm, pēc brokastīm, pirms iešanas ārā, pēc iešanas ārā, pirms pusdienām, pirms gulēšanas utt. Bet, vai tā uz pasūtījuma arī kolektīvi visas šīs lietiņas sanāk? Varbūt mazajiem arī jautrāk un produktīvāk tas viss notiek kopā? Izvērtējot sevi, grūti būtu uz poda aiziet konkrētā laikā, ne tad, kad gribētos...

Bērnudārzā viņai ļoti patīk un raudāšanas no rītiem nav, viņa pati pucējas un gaida, kad brauksim uz bērnudārzu.

Vai Jums, mammas, ir bijušas šādas problēmas saviem mazajiem, kā Jūs ar to sadzīvojāt, vai, kā Jūs to risinājāt?