24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Nu jau pavisam drīz būs pienācis gads, kopš pirmo reizi aizgājām uz bērnudārzu, sākām ar privāto dārziņu pavasarī un, jateic, ar sapīgu pieredzi, bet no septembra esam valsts dārziņā Pierīgas pašvaldībā. Bērnudārzs ļoti skaists, nedaudz nostāk no aktīvās pilsētas vides, bērnam patīk, mēs kā vecāki - apmierināti.
Tā kā darbā mani neviens nekomandē, jo esmu priekšnieks pats sev, bieži vien izlemju meitiņu paņemt līdzi uz darbu, kādēļ? Jo viņai ļoti, ļoti trūkst mammas. Ja godīgi, tā arī ir, jo tiekamies, pļāpājam, mīļojamies, kopīgi ēdam no rīta stundiņu, tad ceļā uz bērnudārzu 20minūtes, vakarā 2-3 stundiņas, kad esmu mājās. Pēdējā laikā darbu ir ļoti daudz, arī šorīt esmu pamodusies jau piecos, lai arī ir sestdiena. Tādēļ tieši šī iemesla dēļ, ka mazajai mammu vajag vairāk, ilgāk, stiprāk, nolemjam par papildus brīvdienām paši sev. Tā arī darījām aizvadītajā nedēļā, kad ceturdien un piektdien kopā strādājām, kopā pusdienojām, kopā iepirkāmies, kopā mīļojāmies, kopā spēlējāmies. Šis ir tieši tas brīdis, kad to pilnībā izmantojam uz visiem 100%, jo tieši šajās dienās arī diendusa tiek piemirsta.
Jautāsiet, cik tas ir pareizi, vai nepareizi? Man priekš mums abām tas šķiet ļoti pareizi, vai tad arī divgadnieks nevarētu būt noguris no sava darbiņa? Vai kāds no malas var noteikt, cik bieži mazajam vajadzētu iet uz bērnudārzu un, cik bieži atpūsties? Mums šādas spontānas idejas par papildus brīvdienām rodas negaidīti - no rīta pamanām, ka vajag, tad darām tā.
Nedaudz absurdi man šķiet tas, ka bērnudārzā vecāku zīme der tad, ja mazais nav bijis bērnudarzā 3 dienas, ja vairāk, tad nepieciešama ārsta zīme, bet, ko darīt,ja mazais nav nemaz bijis slims, bet nedēļu esam paņēmuši brīvu? Ērtāk ir aizbraukt pie ārsta palūgt zīmi, jo, ja ir bijušas vienkārši garās brīvdienas un visai bieži, tad pašvaldība var izvērtēt, vai mums maz šis bērnudārzs ir ļoti nepieciešams, varbūt kādam to vajag daudz vairāk...
Jā, šis man šķiet neloģiski. Kā tik maziņam var noteikt, slimot Tu drīksti, bet atpūsties ilgstoši - nē, jo tad "papīri nebūs kartībā".
Mēs savas papildus brīvdienas ik pa laikam paņemam arī lielajai māsai, skolā viņa mācās labi, bet dažreiz arī viņai gribas vairāk laiku ar mammu, gribas vairāk pamacīties citas lietas, piemēram, pastrādat kopā ar mammu, tādēļ arī viņa ik pa laikam ir vairāk kopā ar mani, neejot uz skolu.
Ko Jūs, mammas domājat par papildus brīvdienām, kuras saviem bērniem mēs piešķiram pašas?
Es dārziņā to atbalstu, mēs iepriekšajā dienā piesakām brīvdienu un viss (parasti paņemam vienu dienu). Vai arī nedēļas vidū piesakām, ka aizies bērns uz pus dienu- līdz pusdienlaikam, arī tā bērnam ir atpūta, jo ir saīsināta diena. Jo bērnam tiešām, reizēm redzu, cik ir grūti atkal celties, visu dienu būt stingrā režīmā un tikai vakarā tikt mājās- reizēm tas beidzas ar ļoti skaļām histērijām, ka negrib nemaz iet uz dārziņu, bet, kas svarīgi, nekad nedodu šādu izkliegtu brīvdienu, lai nepierod, ka to var izkliegt. Brīvdienas mēs iepriekš ar bērnu sarunājam.
Par darzinu es saprot,bet kapec ir neattaisnoti jakave skola? Darba velak tacu ari nenemsi brivdienu spontani.
Bērnu dārzs, tāpat kā jebkurš uzņēmums plāno savu darbu, šajā gadījumā arī bērnu ēdināšanu, līdz ar to prasība par ārsta zīmi vai iepriekšēju iesniegumu ir tikai pašsaprotama.
Kad mani bērni gāja Rīgas pašvaldības b/d kārtība bija skaidra vai nu iepiriekš uzrakstīts iesniegums (ja atmiņa neviļ vismaz 2 dienas pirms pašizdomātās brīvdienas) vai ārsta zīme.
Bez tam kurš gan var zināt vai tā pēkšņā brīvdiena mājās ir tiešām tikai brīvdiena vai bērns ir mājās ar caureju un vemšanu un jau rīt tiks aizstiepts uz b/d cerībā, ka pārējie to nepamanīs. Tā teikt ārsta zīme vismaz teorētiski nodrošina mazliet lielāku drošību par savu veselību arī citiem bērniem. Lai gan zinu, zinu kā reizēm top ārstu zīmes.