Bērnudārza dienasgrāmata: oriģinālas rotaļas mājās

Līdz ar iešanu bērnudārzā, bērns kļūst arvien komunikablāks un, jāteic, arī aktīvāks. Lai arī bērnudārzam ir savi mīnusi - biežā slimošana, niķi, uzmanības trūkums, tas bērna attīstībai dod ļoti, ļoti daudz pie nosacījuma, ja bērnam dārziņā patīk. Jo tieši tur par viņu rūpējas profesionāli pedagogi un šādi bērni iepazīst viens otru, paplašinot savu redzesloku.

Mums ir ļoti paveicies un dārziņā viņai ļoti patīk, tieši bērnudārzā viņa ir iemācījusies spēlēties ar klucīšiem, spēlēties ar koka mantiņām, kuras jāliek pēc izmēra, viņa ir iemācījusies arī sarunāt kārtot savas mantas. Ja iepriekš uz mudinājumu sakārtot mantas, jaunā dāma izlikās nedzirdam, tad tagad ir sekojoši :"Labi, sarunāts, sakārtosim!"

Kaste - Emīša superauto

Nu mums mājās ir arī jaunas izklaides un rotaļas. Līdz šim nebijām izmetuši skaisto dāvanu kasti, kurā bija iepakotas šampanieša glāzes un šampanietis, tieši šo kasti meitiņa sev ir izvēlējusies par transportlīdzekli. Skaisti saklāj zem dupša segas, lielā māsa telefona austiņas iekabina kastē un velk pa māju, pati rūcot un slēdzot ātrumā ar roku pie kastes malas. Tāds cirks mājās.

Spēlē arī florbolu

Bērnudārzā meitiņa ir iemācījusies arī vārdu čempions, Emis esot čempions, jo spēlējot bumbu, sit plaukstas un URRĀ, URRĀ! Mazā atradusi lielā brāļa treniņformu, pati uzvilkusi, bučo uzšuvīti, nezinu, kur viņa to ir redzējusi, nūja rokās un kamols kā bumbiņa. Arī šādi bērni atrod sev nodarbes, lai arī mums pieaugušajiem vienmēr viss liekas savādāk - būs klucīši - sēdēs un spēlēsies, būs puzlītes, sēdēs skaisti pie galdiņa un liks puzlītes, bet še Tev - kasti transformē par braucamo, kamolu imitē par bumbiņu un jautrība viņiem sit augstu vilni.

Kāda no mierīgajām rotaļām

Mūsu mīļākā pirkstiņu nodarbe ir īpaši darināts zirnītis, kuru iespējams atvērt, izņemt katru zirnīti, tad salikt atpakaļ, mācoties krāsiņas, vingrinot pirkstiņus. Ši ir viena no mierīgajām nodarbēm, kad tiešām bērns sēž vai nu gultā un liek zirnīšus mājiņā, vai arī skaisti sez pie galdiņa.

Kur nu bez pucēšanās un tēlu spēlēm

Tā kā Mārtiņdienā saslimām visas meitenes un lielais puika, uz skaisto pelīšu dienu dārziņā tā arī netikām, lai arī par tērpu bijām parūpējušies īpaši. Mūsu lieliskā šuvēja Daiga mums sašuva tik skaistu tērpu. Iesākumā Emīlijai no svārciņiem bija bail, jo tie ir no mākslīgās kažokādas - mīksti, pūkaini, bet tad vienā brīdī nolēma uzpucēties, nolēma, ka vēlas būt pelīte un obligāti jāpieliek austiņas, astīte. Tā nu visas brīvdienas ik pa laikam mājās mums skraidīja maza pelīte. Arī omei un opim pelīte vēlējās atrādīties :)

Kā Jūs ar bērniem rotaļājieties mājās, kāda ir viņu mīļākā rotaļa, vai esat izjutuši izmaiņas rotaļās uzsākot bērnudārzu?