Bērnudārza dienasgrāmata: Cik ļoti bērni mūs vēro un atdarina

Lai arī pieaugušie domā, ka bērns ir tikai bērns, ko gan viņš varētu saprast no mūsu pieaugušo dzīves, saprot īstenībā viņš ļoti daudz. Šis mazais cilvēciņš mūs vēro un īstajā brīdī "sper vaļā" visu, ko savā galviņā noglabājis.

Tie skaistie tekstiņi - "Labdien, visu labu, uzredzēšanos, uz veselību, samīļosimies..." tie jau visi ir pierasti un ziniet, uz tiem visacīgāk reaģē cilvēki no malas, jo domā, kā šis mazais divgadnieks ātri pamana un noreaģē, ja nošķaudos, ja atvados un pasaka "visu labu".

Tā nu aizvadītajās brīvdienās mūsu mazā divgadniece imitēja situāciju, kad mamma pošas uz darbiņu. Mazā saģērbās, uzlika galvas lentu, paņēma mammas somu, mammas datora somu un teica:"Es braukšu uz darbiņu pastrādāt." Tad apiet ap galdu, ap istabu, noliek somu, meklē telefonu, zvana... Tiešām to visu vērot ir tik interesanti, jo vīrs teica:"Šodien taču svētdiena, šodien ir brīvdiena," bet viņa atbildēja:"Nē, es braukšu uz darbiņu pastrādāt, man daudz darbiņa, tad aizbraukšu uz veikalu un pie Dačuka paēst griķīšus ar kotletīti." 

Mēs bieži vien sevi no malas neredzam, bet šādas situācijas dažreiz liek aizdomāties, padomāt, ka, lai arī mums nenozīmīgi, vai maznozīmīgi, tiem mazajiem cilvēciņiem viss kaut kur nosēžas un visnegaidītākajā brīdī "izlien ārā". Tie žesti, kā runā pa telefonu, tā taisīšanās, intonācija un teksti... Mēs no malas izskatāmies tik smieklīgas, nopietnas, īstenībā arī netaisnas. Jo brīvdienām ir jabūt visas ģimenes brīvdienām, ne tikai tētim ar bērniem, bet arī vienmēr aizņemtajai mammai, jo bērniem mūs vajag, to viņi parāda arī caur šādām situācijām un spēlēm.

Varbūt Jums arī ir gadījušās situācijas, kad bērni Jūs atdarina, varbūt kas ļoti spilgts un neaizmirsies?