Bērnudārza dienasgrāmata: Arī man savu krūšturīti

Bērni mūs ikdienā tik ļoti kopē un cenšas atdarināt ikdienišķas lietas, ka bieži vien esam pārsteigti. Ir tādas, kuras vēlamies, lai atdarina, bet ir arī tādas, kuras "piefiksētas" ne visai pozitīvās situācijās.

Emīlija kādu laiku nebija bijusi bērnudārzā un vakar vakarā ejot viņai pakaļ, audzinātāja mani ieraugot jau smējās. Viņa man saka:"Emīlija ir staigājošā anekdote." Ar viņu nekad nav garlaicīgi. Jā, viņa ir no aktīvajiem un drošajiem bērniem, lai arī ir brīži, kad viņai "uznāk melnie". Vakardienas tēma viņiem saistībā ar Emīliju, bija krūšturis. Viņai zem krekliņa bija pavilts peldkostīma krūšturītis, jo bez tā nedrīkstot iet uz bernudārzu. Tā kā tracis par šo mums agrā rīta stundā bija uz veselu pus stundu, un dāma netaisījās piekāpties, es piekusu un ļāvu viņai šo "krūšturīti" vilkt. Un tad bērnudārzā ģerbjoties gulētiešanai šī tēma "sita augstu vilni". Lences šim ir dubultās, līdz ar to uzvilkšana visai sarežģīta un tad nu dāmai gāja jautri, ne tā, ne šitā, līdz beigās saprata, ka neviens nepalīdzēs un meta mieru krūšturu tēmai, ielika skapītī, bet pēršanās esot bijusi jautra :)

Viņai ir ļoti izteikta vēlme pucēties, vēlme pucēties tā, kā viņa vēlas, jo mēdz būt, ka zem kleitas ir pavilkti svārki, matu lenta uz otru pusi. Viņa atrod lūpukrāsas un vienmēr interesantākajā brīdī tās arī liek lietā, smērējot līdz pat acīm. Jo mamma taču lūpas krāso, vai ne? Ja mammai ir "string", arī viņai vajag. Viņa sarunā ar lielo māsu, ka lielā māsa pin bizes, taisa visādas frizūras, lako nagus, par ko mūsu tētis ir ļoti dusmīgs, jo uzskata, ka tik mazai meitenei nav jālako nagi, nav jākrāso lūpas.

Mammas, vai Jūsu mazās dāmas arī Jūs mēdz atdarināt, kādas ir jautrākās situācijas bijušas šajā jomā?