Bērnu dārzs vai audzināšana mājās  - kas bērna attīstībai ir labāks?

Bērnu dārzs vai audzināšana mājās - kas bērna attīstībai ir labāks?

25. Aug 2018, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

No tavas izvēles būs atkarīga bērna personības veidošanās vecumā no 0 līdz pat 7 gadu vecmam. Izskatīsim gan dārziņa, gan mājas audzināšanas plusus un mīnusus.

Konsultē psiholoģe Diāna Zande.

Socializācija

Viena no galvenajām dārziņa priekšrocībām, protams, ir komunikācija ar vienaudžiem un socializācija. Bērnam jāiemācās būs atrast kopīgu valodu ne tikai ar sev mīļajiem un tuvajiem, bet arī ar svešiem cilvēkiem: citiem bērniem, audzinātājām un auklītēm. Bērns apgūs iemaņas, kas noderēs viņam tālākā nākotnē: disciplīna, uzvedības noteikumi, cieņa pret vecākiem cilvēkiem, savu interešu aizstāvēšana, piekāpšanās, līdzjūtība.

Bērns mācās vienoties, dalīties ar rotaļlietām, sadarboties ar citiem bērniem, un īpaši svarīgi tas ir pirmajiem un vienīgajiem bērniem ģimenē. Lai mājas bērns iegūtu šīs pašas iemaņas, vecākiem būs jāapbruņojas ar lielu pacietību un uzstājīgumu.

Tiesa, nedrīkst aizmirst, ka katram bērnam nepieciešama pozitīva un labvēlīga vide. Ja dārziņā bērnam nepatīk, ja viņu tur aizvaino un pazemo, nekāda labuma no visa augstākminētā, protams, nebūs.

Patstāvība

Dārziņā bērns nokļūst situācijā, kurā nepieciešama viņa patstāvība: jāmācās pašam ēst, apģērbties, noģērbties, jāmācās aiz sevis sakārtot rotaļlietas, galdu, jāmācās lietot podiņu utt. Skatoties uz citiem bērniem, bērns daudz ātrāk apgūst visas šīs iemaņas kā ierastajos mājas apstākļos.

Režīms

Bērnu dārzā ir noteikta dienas kārtība, un tam ir gan plusi, gan mīnusi.

Galvenais trūkums ir tas, ka režīmā netiek ņemtas vērā bērna individuālās īpašības. Ir bērni, kam grūti no rīta pamosties, un grūti iemigt pa dienu, bet kādam citam patīk pa dienu gulēt ilgāk, un dārziņā tāds bērns nepagūst izgulēties.

Bet, no otras puses, bieži "mājas" bērniem ar individuālu režīmu ir grūti iekļauties skolas dzīvē. Pirmsskolas vecuma bērni vairumā viegli adaptējas režīmam dārziņā, un viņiem arī pie skolas pierast ir vieglāk.

Nodarbības

Mūsdienās bērnu dārzos ir ļoti daudz un dažādu nodarbību. Ar bērnu, protams, var darboties arī mājās, bet mājās ne vienmēr izdodas pievērsties visam tik daudzpusīgi un kvalitaīvi. Dārziņā nodarbības ir regulāras, harmoniskas un rit pēc noteiktas kārtības. Bērns gūst labumu ne tikai intelektuālajai, bet arī radošanai un fiziskajai attīstībai.

Dārziņa bērnu vecākiem mājās bērniem jāpamana bērna individuālās spējas, intereses, lai spētu bērnu tālāk virzīt kādā noteiktā virzienā, tas nebūs tik viegli, kā tad, kad bērns visu dienu ir kopā ar mammu mājās, un tomēr, tas ir iespējams. Un tas ir ļoti svarīgi, lai bērns nezaudētu savu individualitāti.

Veselība

Ja salīdzina "mājas" bērnus ar "dārziņa" bērniem, tad tie otrie ir vairāk pakļauti infekcijas slimībām un slimo biežāk. Un tomēr ir slimības, kas, ja tās izslimo pirmsskolas vecumā, bērnu pasargā no šo saslimšanu smagām formām tālākā nākotnē. Nereti infekcijas slimības lielākā vecumā ir grūtāk pārciest un tām klāt nāk arī sarežģījumi, jo imunitāte, esot visu laiku mājās, netiek nodarbināta, trenēta tik ļoti, kā esot dārziņā kopā ar citiem bērniem. Protams, imunitāti novājina arī biežā slimošana, tāpēc tomēr pluss jāliek mājas audzināšanai, jo daudz slimību bērns var iegūt ne tikai dārziņā, bet arī no kaimiņiem, draugiem pagalmā un sabiedriskām vietām. Tātad - imūnsistēmas treniņa nepieciešamība nenorāda uz to, ka noteikti jādodas uz dārziņu.

Jāņem vērā, ka, ja bērnam ir sliktāka veselība, pārtikas alerģijas vai kādas hroniskas saslimšanas, dārziņš viņa veselībai var tomēr nodarīt kaitējumu.

Psiholoģiskais aspekts

Psiholoģiskais stress, ko piedzīvo katrs bērniņš pirmajos mēnešos dārziņā, kad viņš tiek atrauts no ierastajiem mājas apstākļiem, ir nopietns pārbaudījums bērnam un viņa vecākiem. Mazuļiem ir grūti šķirties no mammas, un ir grūti pierast pie trokšņa un lielā cilvēku skaita, kas ir grupiņā. Bērns var izjust diskomfortu, justies vientuļš un pat pamests. Tieši tāpēc, uzsākot dārziņa gaitas, iesaka ievērot pakāpenisku pierašanu pie dārziņa. Bērns ar laiku sapratīs, ka nav visu laiku uzmanības centrā, kā tas bija mājās.

Bērnus, kas bieži slimo, ir ļoti emocionāli, neiesaka radināt pie dārziņa apmeklēšanas ātrāk par 3 gadiem.

Protams, ja jāizvēlas starp dārziņu un mājas audzināšanu, izvēle ir pašu vecāku ziņā, un te nekad nebūs viennozīmīgas atbildes. Tieši tāpēc daudzi speciālisti nekautrējas un saka - bērniem vajag gan dārziņu, gan gādīgas rūpes un mīlestības pilnu attieksmi mājās. Bērnam jāaug par harmonisku personību, un te vecāku uzmanība ir noteicošais, tāpēc jāieklausās bērna vajadzībās.

Māmiņu Klubs

Eksperts

Diāna Zande

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite, psiholoģe
Diāna Zande Vecāku skolā