Bērns lamājas – kā vecākiem reaģēt?

Bērnudārzā bērni apmainās pieredzēm un bieži vien cits no cita samācās arī mazos, nejaukos rupjos vārdus. Ko bērns aiznes uz bērnudārzu un ko pārnes mājās? Kā vecākiem reaģēt uz viņa izteiktajām rupjībām? To stāsta Māmiņu Kluba eksperte, psiholoģe Diāna Zande!

Ko bērns „aiznes” uz bērnudārzu?

Bērnudārzā notiek tāda pati pieredzes apmaiņa kā mūsu – pieaugušo – starpā, un jāatceras, ka ikviens bērns kaut ko no savām mājām „aiznes” un kaut ko no bērnudārza arī „pārnes”!

„Nav tā, ka apkārt ir tikai tie sliktie pēterīši, bet mūsu bērns ir eņģelītis! Arī mūsu bērniņš kādus uzvedības modeļus vai ģimenē lietotos vārdus bērnudārzā atstāsta, tātad no mājām aiznes,” atgādina Diāna Zande.

Tiklīdz bērns sāk doties ārpus mājām, ar to jārēķinās! Esot bērnudārzā, viņš tur parāda savstarpējās attiecības, kādas valda viņa ģimenē, to, kā mājās tiek runāts, kāds ir tonis komunicējot vienam ar otru un kā uz teikto tiek reaģēts, tāpat arī mājās lietotos lamuvārdus.

„Vecākiem jau šķiet, ka bērni nedzird vārdus „stulbenis” vai „muļķis”, bet viņi tos dzird! Pat tad, ja rupjais vārds teikts tikai vienu reizi, tas, attīstoties bērna atmiņai, protams, paliek atmiņā,” skaidro psiholoģe.

Tāpat, bērnudārzā bērniņš arī apgūst dažādus vārdus, kas pēcāk tiek pārnesti mājās, un ir tikai dabiski, ka viņš būs iemācījies pateikt ne tikai „labdien”, „lūdzu” un „paldies”, bet arī „kaka” vai „pakaļa” – visu to komplektu, kas parasti tiek iemācīts bērnudārzā!

Lamuvārdi ietilpst valodā un tos zinām ne tikai mēs pieaugušie, bet arī bērni. Galvenais, tos mācīt nelietot!

NODARBĪBAS MĀMIŅU KLUBĀ PIE DIĀNAS ZANDES

Kā vecākiem rīkoties?  

Tad, kad bērniņš, pārnākot mājās, vārdu „kaka” pasaka ar intonāciju, ar nozīmi, nevis tiešām tad, kad viņam tā ir biksēs, ir vairākas iespējas, kā vecākiem rīkoties.

Nereaģē

Viens veids ir vienkārši nereaģēt uz to. Tieši tāpat kā mēs nepievērstu uzmanību, ja bērns ar intonāciju, ar nozīmi pateiktu „burkāns”. „Ja vecāki uz izteikto lamuvārdu nereaģēs, bērns sapratīs, ka tas nav nekas īpašs, ar ko viņus varētu pārsteigt, un šo rupjību vairs nelietos,” uzskata Diāna Zande.

Turpretī, ja vecāki teiks: „Tas nav labs vārds”, tad bērnam varētu rasties jautājums, kāpēc nav labs...

Tātad, ja bērniņš sāk lietot lamuvārdus, viens variants ir uz tiem nereaģēt, toties vienmēr bērnu uzlavēt tad, kad viņš ir bijis pieklājīgs – pateicis „labdien” vai „paldies”. Vari viņam teikt: „Es redzu, ka tu esi pieklājīgs un pieklājīgi runā, cik tas ir jauki!”

„Mūsu ģimenē tā nerunā!”

Tad, kad bērns ir dusmīgs, viņš mēģinās lietot pašu spēcīgāko vārdu – lamuvārdu. Šajā brīdī vari ar viņu aprunāties. „Pastāsti savam bērniņam, ka ir vārdi, kurus mūsu ģimenē nelieto, jo tie ir rupji vai nepieklājīgi. Ir cilvēki, kas tā sarunājas, bet mēs šādi nerunājam. Protams, tas ir jauki, ka tu zini dažādus vārdus, bet tad, kad tu esi dusmīgs vai tad, kad gribi pateikt, ko nejauku, tad man labāk patiktu, ja tu teiktu: es esmu dusmīgs un nikns uz tevi, nevis lietotu rupju vārdu,” iesaka Diāna Zande.

Paši nelietojiet lamuvārdus!

Būtiski bērnam ļoti konkrēti pastāstīt, kas tieši vecākiem viņa uzvedībā nepatīk, kā arī pateikt, ko viņi vēlas dzirdēt rupjību vietā! Nevajadzētu kliegt: „Es gribu, lai tu runā normāli”, jo ko gan nozīmē „normāli runāt”, ja bērnudārza grupiņā visi runā šādi?!

„Ļoti precīzi jādefinē, kā mēs savā ģimenē runājam un noteikti jāpārliecinās arī par to, ka paši ikdienā nelietojam rupjus vārdus,” atgādina psiholoģe. Pat tad, ja tētim tikai pa reizei pasprūk kāda rupjība, ar to pilnīgi pietiek!

Uzzini par grupiņas bērnu attiecībām

Vēl Diāna Zande uzskata, ka ir vērts aprunāties arī ar bērnudārza audzinātāju par to, kā bērni savā starpā komunicē. Iespējams, tavs bērniņš, kurš šķiet ļoti nevainīgs, pats nāk klajā ar ļoti daudziem, dažādiem vārdiem! Tādēļ izzini, kāda ir bērna uzvedība bērnudārzā un atcerieties mainīt arī savu uzvedību, izvairoties lietot rupjus vārdus mājās.

Palīdzi bērnam novadīt dusmas

Jāatceras arī tas, ka visiem, arī bērnam, ir vajadzīgs dusmu novadītājs, dusmu izlāde. Tieši īsie lamuvārdi ir tie, kas palīdz izreaģēt jūtas un saspringumu. „Kad pieaugušie vienkārši saka „zoss”, „stulbene”, „aita” – tie jau nav lamuvārdi, bet ieliekot tajos enerģiju un šos vārdus pasakot ar citu izteiksmi un intonāciju, tie uzreiz palīdz atbrīvoties no dusmām un sasprindzinājuma,” skaidro Diāna Zande.

Tad, lai bērniņš lietotu mazāk lamuvārdu, ir jāpadomā, kā viņš savas dusmas varētu izreaģēt! Varbūt bērns var iedunkāt „dusmu spilvenu”, saplēst papīru vai dusmas uzzīmēt. Palīdzi viņiem no tām atbrīvoties! Psiholoģe Diāna Zande apgalvo, ka bieži vien bērniņi, kas daudz lamājas, ir dusmīgi, pārbijušies vai izjūt lielu spriedzi, un lamuvārdi palīdz no tā visa atbrīvoties.

Māmiņu Klubs