Bērnībā pārdzīvotais stress nāk gaismā pēc gadiem..

Ļoti daudzas no mums ir dzirdējušas kādu sakām, ka visas slimības rodas dēļ stresa. Un, protams, bieži vien tas patiesibā tā arī ir. Zinātnieki ir pierādījuši, ka cilvēkiem, kas bērnībā pārdzīvojuši spēcīgas stresa situācijas, pieaugušā vecumā veselība ir dauzd sliktāka kā tiem, kuru bērnība bijusi salīdzinoši mierīga. Un neskatoties uz to, ka pieaugušā vecumā konkrētā cilvēka dzīve ir labklājības pārpilna. Kāds tam visam varētu būt izskaidrojums?

Londonas karaliskās koledžas psihologi iesaistīja pētījumā vairāk kā 7100 cilvēku, kas dzimuši laikā no 1950.gada līdz 1955.gadam. Tikusi ievākta informācija par viņu bērnību. Kā izrādījās, tie, kuru bērnība nebija laimīga, kas pastāvīgi saskārās ar sliktu izturēšanos no pieaugušo puses, vai dzīvojuši nelabvēlīgā ģimenē, brieduma gados vismaz 5 reizes biežāk saskārušies ar veselības problēmām, kā arī - šiem cilvēkiem bijusi krietni lielāka nosliece uz depresijām. Pie tam, tie, kas bieži slimojuši bērnībā, bet nav izjutuši sevišķi daudz stresa, retāk kļuvuši par invalīdiem pensijas gados.

Ticis apstiprināts, ka bērnībā pārdzīvotais stress ir faktors, kas var attīstīt dažādas saslimšanas pieaugušā vecumā.

Zinātnieki pētījuši un pierādījuši saikni starp bērnībā piedzīvotajām stresa situācijām (fiziskiem pāri darījumiem, vardarbību, dzīvi bāreņu namā, dzīvi skarbos apstākļos) un novājinātu imūnsistēmu.

Brīvprātīgo asinīs, kas savu bērnību raksturojuši kā nelaimīgu vai stresa pilnu, atrasts augstāks antiķermenīšu skaits, kas palīdzētu cīņā pret parastāko herpes vīrusu, kas ir visiem cilvēkiem, tikai latentā formā. Šie antiķermenīši ir organisma radīti, un tie rodas, ja cilvēka imūnsistēmas darbība ir traucēta. Savukārt, to cilvēku asinīs, kas savu bērnību sauc par laimīgu, šo antiķermenīšu skaits nepārsniedza normu.

Mūsu imūnsistēma ir nevis iedzimta, bet izveidojusies laika gaitā, imūnsistēmas stāvoklis ir ļoti atkarīgs no apstākļiem, kuros esam bijuši agrīnās attīstības gados. Mūsu nervu sistēma ir neatņemama pārējo orgānu sastāvdaļa. Stresa laikā ir hormonāls disbalanss, kas iedarbojas uz visu organismu, mainās pat tā bioķīmija. Un tas viss pakāpeniski veido imūnsistēmas traucējumus.

Neskatoties uz apstākļiem, kuros pētījuma dalībnieki izauguši, varbūt laika gaitā paši mainījušies, tieši psiholoģiskā ziņā pierādījies, ka viņi vēl aizvien cīnās ar bērnībā iegūto stresu. Tas ietekmē ne tikai viņu uzvedību un spēju komunicēt, mācīties, bet arī imūnsistēmas darbību, kas, savukārt, nopietni ietekmē cilvēka veselības stāvokli.

Izredzes izaugt ar veselības traucējumiem vairāk ir tiem bērniem, kuru mammas grūtniecības laikā nav bijušas tajā labākajā dvēseles stāvoklī. Zinātnieki pierādījuši, ka, ja grūtniece izjūt ļoti spēcīgu nomāktību, nemieru, depresiju, tas var atstāt nopietnas sekas ne tikai uz viņas veselību, bet arī uz gaidāmā bērniņa veselību.

Tāpat arī stress, ko izjūt jaunie vecāki, mazulītim tiek vienkāršā veidā nodots. Pēc statistikas, bērni, kas aug nervozos apstākļos, biežāk slimo, sirgst ar enurēzi, astmu un cukura diabētu.

Ja vēlaties, lai bērni augtu par laimīgiem un veseliem cilvēkiem - nervozējiet mazāk!

Māmiņu Klubs