Apslimušus bērnus bērnudārzs turpmāk var atteikties uzņemt

Apslimušus bērnus bērnudārzs turpmāk var atteikties uzņemt

23. Jan 2017, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Mazi bērni ir īpaši jūtīgi pret apkārtējā vidē esošajiem riskiem. Visbiežāk kādu infekcijas slimību bērni "saķer", apmeklējot kādu no bērnu pieskatīšanas vietām, piemēram, bērnudārzu vai bērnu rotaļu grupu, kur ir cieša saskare ar citiem bērniem un slimības izplatās ārkārtīgi ātri. Šā gada 1.janvārī spēkā stājās jaunie 2013.gada 17.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.890 "Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu", kas cita starpā paredz pienākumu bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem neuzņemt bērnu ar infekcijas slimības pazīmēm. 

Neveselu bērnu vešana uz bērna pieskatīšanas vietu ir problēma, kas satrauc daudzus vecākus. Šāda rīcība potenciāli apdraud citu bērnu labsajūtu un veselības stāvokli. Taču bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem līdz šim nebija normatīvos aktos noteiktu iespēju ietekmēt bērnu vecākus un aizliegt vest apslimušus bērnus uz pirmsskolas izglītības iestādi vai bērnu pieskatīšanas vietu. Tādās situācijās nācās vien paļauties uz vecāku godaprātu. Savukārt bērnu vecākiem, kas nebija apmierināti ar situāciju, ja bērni ir spiesti uzturēties vienās telpās ar potenciāli slimiem vienaudžiem, nebija iespējas savas tiesības aizstāvēt un situāciju ietekmēt.

Veselības ministrijas preses sekretārs Oskars Šneiders skaidro, ka šādas prasības līdz šim normatīvajos aktos noteiktas nebija. Taču tās ir iekļautas jaunajos MK noteikumos, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju priekšlikumus, lai pasargātu pakalpojumu saņēmējus – bērnus – no saslimšanas ar infekcijas slimībām, un ir precizēta pakalpojuma sniedzēja rīcība, ja bērnam konstatē kādas slimības pazīmes.

Noteikumu 13.punkts paredz pienākumu pakalpojuma sniedzējam bērnu, kuram ir konstatēta kāda infekcijas slimību pazīme, bērnu pieskatīšanas vietā vai pirmsskolas izglītības iestādē neuzņemt.

Attiecas uz visiem pakalpojumu sniedzējiem

Iespējama strauja infekcijas slimību izplatība - tas ir viens no iemesliem, kādēļ izglītības iestāde Epidemioloģiskās drošības likuma izpratnē ir definēta kā paaugstināta riska objekts. Saskaņā ar šī likuma 38.1pantu Ministru kabinets tām noteic higiēnas prasības. Līdz šim šādas higiēnas prasības bija noteiktas tikai pirmsskolas izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, piemēram, bērnudārziem. Taču mūsdienās bērnu uzraudzības pakalpojumu piedāvājumu klāsts paplašinās, tamdēļ nepieciešams higiēnas prasības attiecināt arī uz citām bērnu pieskatīšanas vietām ārpus bērna dzīvesvietas – bērnu rotaļu centriem, rotaļu istabām, kā arī uz fiziskām personām – auklēm. Turklāt nav nozīmes, vai tiek saņemt pilna laika (8 stundas dienā) vai īslaicīgs (līdz 4 stundām dienā) pakalpojums. Pienākums neuzņemt bērnu ar infekciju slimības pazīmēm tiek piemērots arī īslaicīga pakalpojuma sniedzējiem.

Tomēr ir noteikta izņēmuma situācija. MK noteikumu 13.punkts paredz, ka prasība neattiecas uz gadījumu, ja tiek pieskatīts viens bērns vai vienas ģimenes bērni. Tātad, ja auklīte pieskata vienu bērniņu vai vairākus, kas ir brāļi un māsas, tad atteikt pakalpojumu šādā situācijā nav pamata.

Infekcijas slimību pazīmes

Kā noteikt, vai bērnam, kuram ir iesnas un klepus, ir infekcijas slimības pazīmes? Latvijas Vecāku kustības pārstāve Ivita Mauriņa pauž bažas, vai bērnudārza audzinātājas, ja attiecīgajā bērnu pieskatīšanas vietā nav dežurējošas medmāsas ar medicīnisku izglītību, spēs nošķirt, vai tekoša deguna cēlonis ir saaukstēšanās vai nopietnākas infekcijas sākuma stadija. Galu galā iesnas var izraisīt arī alerģija.

MK noteikumu 13.punktā ir definētas infekcijas slimību pazīmes, ar kādām bērnu pieskatīšanas vietā uzņemt nedrīkst, un tās ir šādas: caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta  (virs 37,5oC) ķermeņa temperatūra, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana).

Kā norāda Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders, MK noteikumos noteikti vien vispārīgi infekcijas slimību simptomi, jo visas iespējamās infekciju slimību pazīmes norādīt nav iespējams. Turklāt līdzīgas pazīmes var izraisīt dažādi iemesli, ne tikai infekcijas slimība. Piemēram, kā slimības simptomi bērnam var būt nogurums, uzvedības izmaiņas, atteikšanās no ēdiena un miegainība. Taču šīs pazīmes var izraisīt arī citi iemesli, tāpēc šādos gadījumos vecākiem būtu jāizvērtē bērna veselības stāvoklis un iespēja pakalpojuma sniegšanas vietu neapmeklēt.

MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka darbiniekiem, kas strādā bērnu pieskatīšanas un pirmsskolas izglītības iestādēs, saskaņā ar 2013.gada 16.jūlija MK noteikumiem Nr.404 "Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība" ir jābūt pedagoģiskajai izglītībai, pedagoga vai aukles profesionālai kvalifikācijai vai apgūtai izglītības programmai bērnu aprūpes jomā, kuras ietvaros jāapgūst zināšanas ne tikai par bērnu attīstību un audzināšanu, bet arī par fizioloģiju un bērniem tipiskām infekcijas slimībām un to pirmajām pazīmēm.

"Jāņem gan vērā, ka dažus infekcijas slimību simptomus var izvērtēt tikai pediatrs vai ģimenes ārsts. Klepus un iesnas vienā gadījumā var būt infekcijas slimības simptoms, bet citā – alerģijas izpausme. Šādos gadījumos tikai ārsts var novērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt, vai viņš drīkst apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu," uzsver O.Šneiders.

Tāpat ir jāsaprot, ka bērna veselības stāvokli nenosaka tikai viena slimības pazīme, skaidro ministrijas pārstāvis. Ir jāņem vērā arī citi simptomi, kas varbūt nav precizēti MK noteikumos, jāvērtē bērna vispārējā pašsajūta. Piemēram, bērna ķermeņa temperatūra var būt zem noteiktajiem 37,5oC, bet bērns jūtas slikti, ir citi slimību simptomi (caureja, vemšana u.c.) - bērnu šādā stāvoklī pakalpojuma sniegšanas vietā uzņemt nedrīkst. Savukārt ķermeņa temperatūra vien arī nevar būt noteicošais infekcijas slimības simptoms. Ķermeņa temperatūra 37oC līmenī var saglabāties ilgstoši pēc pārslimotas vīrusu infekcijas, un tas nebūt nenozīmē, ka bērns nevar apmeklēt pakalpojuma sniegšanas vietu un būt kontaktā ar citiem bērniem.

Nepieciešama ģimenes ārsta izziņa

Tāpēc ļoti svarīgi, ka bērna veselības stāvokli izvērtē ģimenes ārsts. Lai kliedētu šaubas par bērna iespējamo infekcijas risku, MK noteikumu 14.punkts noteic, ka gadījumos, kad bērnam bija konstatētas pieminētās infekcijas pazīmes vai ja bērns ir slimojis ar kādu no normatīvajos aktos par infekcijas slimību reģistrāciju norādīto infekcijas slimību, pakalpojuma sniedzējam ir jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa par bērna veselības stāvokli un rekomendācijām turpmākai bērna aprūpei pakalpojuma laikā.

Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece skaidro, ka infekciju slimību saraksts ir pieejams MK noteikumos Nr.7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" 2.pielikumā. Šajā sarakstā iekļautas vairākas bieži sastopamas slimības, piemēram, vējbakas, smags akūts respiratorais sindroms (SARS), gripa.

Veselības inspekcija vērš uzmanību uz to, ka daudzām infekcijas slimībām dažādos to izpausmes posmos ir dažāds inficēšanās risks, atsevišķos gadījumos arī izveseļošanās periodā bērns vēl ilgstoši var būt infekcijas slimības ierosinātāju nēsātājs un inficēt apkārtējos. Tas ir iespējams, piemēram, zarnu infekciju, rota vīrusa infekcijas gadījumos u.tml. Bērnu pieskatīšanas grupās bērniem ir ilgstošs savstarpējs kontakts, koplietošanas rotaļlietas un koplietošanas virsmas (piemēram, ūdens krāni), kas infekcijas slimības izplatīšanās risku paātrina, pat ja kāds no bērniem ir tikai infekcijas slimības izraisītāju nēsātājs.

Tāpēc šo MK noteikumu 14.punktā ir iekļauta prasība, ka gadījumos, ja bērns ir slimojis ar infekcijas slimību, ģimenes ārstam ir jāizvērtē bērna veselības stāvoklis – vai viņš var apmeklēt bērna uzraudzības pakalpojuma vai pirmsskolas izglītības iestādi un bez ierobežojumiem piedalīties ikdienas aktivitātēs. Ārstam jāsniedz rekomendācijas iestādes darbiniekiem atkarībā no situācijas par īpašiem piesardzības pasākumiem bērnu aprūpei, lai mazinātu pārējo bērnu inficēšanās risku, piemēram, pievērst lielāku uzmanību roku mazgāšanai, virsmu un inventāra mazgāšanai, dezinfekcijai u.tml.

Taču Veselības inspekcija norāda, ka atbildību par bērna veselības stāvokli ir jāuzņemas vecākiem, un, ja pakalpojuma sniedzējam nav pamatotu aizdomu, ka bērns būtu slimojis ar infekciju slimību, ģimenes ārsta izziņa nav nepieciešama.

Kontroles pasākumi nav plānoti

Prakse rāda, ka apslimušu bērnu vešana uz bērnudārzu vai citu pieskatīšanas vietu ir ļoti izplatīta problēma, galvenokārt tāpēc, ka vecākiem ir jāstrādā un slimos bērnus nav kam pieskatīt. Tāpēc pakalpojumu sniedzējiem ir savlaicīgi jāinformē vecāki, ar kādām infekcijas slimību pazīmēm bērni pakalpojuma sniegšanas vietā turpmāk pieņemti netiks. Šis pienākums ir noteikts MK noteikumu 15.punktā. Savukārt, ja bērns ir saslimis pakalpojuma sniegšanas laikā, atbildīgai personai ir jāinformē vecāki par notikušo un jānodrošina slimā bērna izolācija, lai pasargātu pārējos bērnus.

Kā tas notiks praksē, ir pāragri spriest. Veselības ministrijas pārstāvis O.Šneiders uzsver, ka MK noteikumu 13. un 14.punktā noteiktās prasības nav paredzētas kontroles pasākumu veikšanai. Šie punkti norāda uz pakalpojuma sniedzēju un veicēju tiesībām, atbildību un rīcību konkrētā situācijā, lai nepieļautu, ka slimi bērni apmeklē pakalpojuma sniegšanas vietu. Taču I.Mauriņa domā, ka jebkuri jauni noteikumi iedzen bērnudārzu vadītājos un audzinātājās bailes no soda sankcijām. Pat ja tādas nav paredzētas, jaunie noteikumi var vedināt vecākus rakstīt sūdzības augstākām instancēm un paust neapmierinātību, ja kādās bērnu pieskatīšanas grupās tiek uzņemti saslimuši bērni. Tomēr jāatzīst, ka tā ir aktuāla sabiedrības problēma, jo arī pieaugušie ļoti bieži dodas uz darbu saslimuši, tādējādi veicinot vīrusu izplatīšanos kolektīvā, rezumē Latvijas Vecāku kustības pārstāve.

AVOTS: lvportals.lv

pandulaacis pandulaacis 17. Jan 2017, 23:16 lauvinja

Kad viņi gulēs diendusu, ja pusdienas beidz ēst 12. 30? Iziet ārā 13. 00, bumbulējas līdz 14. 00, uz diendusu ielien 14. 30, ceļas 16. 30? Tāda sačakarēta diena sanāk.

pandulaacis pandulaacis 17. Jan 2017, 23:14

Jāstiprina savu bērnu imunitāte, nevis jāheito tie, kas ved uz dārziņu viegli apslimušus. Ok, es nevedu, vēl pāris mammas neved, bet vairākums ved un tur neko nevar darīt. Vispār jau baciļi ir pilnīgi visur un no tiem nekā nevar izbēgt. Izvairīsies no klepotāja dārziņā, uzšķaudīs tante sabiedriskajā transportā vai veikala rindā. Mēs smērējam Larifan zem deguna un periodiski padzeram imunitāti stiprinošus sīrupiņus. Redzēs, kas būs gripas laikā, jo bērni pirmo gadu dārziņā.

zacc zacc 17. Jan 2017, 20:25 lauvinja

Nu re, a es noticēju tai dakterei... nu, ja mūs tāds vīruss piemeklēs, mēģināšu saprast.

lauvinja lauvinja 17. Jan 2017, 16:34 zacc

Ar vēdervīrusu diena bez simptomiem nepietiek, lai neaplipinātu citus, slinkums meklēt precīzu linku uz infektoloģijas centra info, bet aplipināt ar vēdervīrusu var vēl 2 nedēļas pēc tam, kad simptomu vairs nav.....

zacc zacc 17. Jan 2017, 16:00

klepus un iesnu ziņā jau tomēr nekas nemainās, cik saprotu. Jo (citēju):

"MK noteikumu 13.punktā ir definētas infekcijas slimību pazīmes, ar kādām bērnu pieskatīšanas vietā uzņemt nedrīkst, un tās ir šādas: caureja, vemšana, ādas, gļotādas vai acu ābolu dzelte, paaugstināta (virs 37,5oC) ķermeņa temperatūra, infekciozas izcelsmes izsitumi (izsitumi kopā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un izmaiņām bērna uzvedībā – miegainība, atteikšanās ēst, dzert, raudulība, paātrināta elpošana)."

Nav ne vārda par klepu un iesnām. Un labi, ka tā 😃 Ar pamatīgu klepu un iesnām, kas bērnam pašam apgrūtina dzīvi, es uz dārziņu nevedu, bet to, ka no rīta kādu brīdi paklepo, pēc tam dienas gaitā ļoti maz vai nemaz, neuzskatu par iemeslu sēdēt mājās.
Pēc vēdervīrusa, kā mums rakstīja viena grupiņas mamma-ārsts, esot jābūt veselai diennaktij bez simptomiem, tad varot droši nākt, neaplipināšot citus.

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 14:58 lauvinja

Negribas lamāties, jo esmu piedzīvojusi situāciju, kad nodzīvojam pa māju, izveseļojamies, bet dārziņā priekšā visi krekšķina.

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 14:57 lauvinja

Par ārā iešanu - piekrītu!

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 14:56 mamma88

Raineram arī ir bijis viegls klepus, kā manu, ka krekšķis ir klāt, tā peldinām pēdiņas sāls un sinepju ūdenī, kā arī sinepju plāksterus uzlieku un vilnas zeķes un zem segas. Klepus atkāpjas......ar krekšķi bērnu neatstāju mājās, jo ir jāiet uz darbu!

cecii cecii 17. Jan 2017, 14:24

Rudenī ir viens brīdis, kad sīkie visi sāk puņķoties un klepot. Skaidrs, ka šādi viņi tiek vesti uz bērnudārzu. Domāju, ka katram vecākam labāk redzams - ja mazais puņķojas, bet pašsajūta no tā necieš, ir apetīte un dzīvesprieks, lai ved uz bērnudārzu.
Kas attiecas uz tiem, kas ved nevesalus bērnus - lielos vilcienos man ir vienalga. Uztveru to kā imunitātes testu savējiem. Nu taču ievedot lielveikalā ir daudzreiz vairāk iespēju noķert kādu vīrusu un baktēriju. No visa nepasargāsi, atliek stiprināt imunitāti.

lauvinja lauvinja 17. Jan 2017, 13:55 Ilvija82

Varu pačukstēt nepopulāru viedokli, bet pārbaudītu praksē, jo ātrāk bērnu pēc slimošanas atgriezīsi bērnu dārzā, jo mazāka iespēja nolikties atkal uz reiz! Tagad skaļi gribas lamāties, ja?

STOP! Katrs bērns nāk no savas ģimenes, kurā ir vietējais baciļu komplekts, ar to padusē dodas uz b/d, tur šie baciļi un vīrusiņi dzīvojas un ceļo no viena bērna pie otra, mazā koncentrācijā bērna imunitāte pierod šitos konkrētos atpazīt un piemušīt. Katru jaunu dienu notiek jauna baciļu apmaiņa, jo mājās katrs no ģimenes locekļiem ir atnesis ko jaunu un padalījies ar citiem. Tiklīdz bērns no šī te izkrīt, jo ilgāks laiks paiet, jo b/d vīruseļu un baciļu mutācija ir galīgi nomaimījusies un tā vien gaida jaunu upuri. Bērns atgriežas b.d, ar ne pilnībā atjaunotu imunitāti un BĀC, te nu jaunie vīruseļu/baciļu bari metas virsū - bērnam tie visi jauni, ar visiem jācīnās vienlaikus, tāpēc bieži vien bērns saslimst no jauna.

lauvinja lauvinja 17. Jan 2017, 13:50

Neredzu, ka šis te varētu ko mainīt, jo teorētiski jau līdzīgi noteikumi ir bijuši līdz šim. Novilkt robežu ir ļoti grūti, starp slims, slikti jūtas vai vesels.

Bez tam, kā jau minēts, klepus un iesnas, arī isitumi var būt alerģiskas dabas. Pati esmu nesusi zīmi uz b/d, ka nav lipīgs tas plekis uz ādas un doks neuzskata par nepieciešamu sēdēt mājās.

Es par to, ka ir jāstiprina bērna imunitāte, tad ar nebūs jākreņķējas par citiem slimotājiem. Pretējā gadījumā ierosinu prasīt ārsta zīmi ik rītu, lai nodrošinātu to, ka bērni netiek vesti uz b/d, ja mājās kāds slimo ar infekcijas slimībām, jo tad bērni nokļūst pārnēsātāju lomā.

Tas, ko būtu jāievieš, kā norma bērnu dārzos - iet laukā vismaz 1 stundu pirms pusdienām un 1 stundu pēc pusdienām katru (!) dienu, izņemot, ja gāž kā spaiņiem vai t ir vairāk nekā -10. Pārējais - atbilstošs apģērbs!

mamma88 mamma88 17. Jan 2017, 13:15

Vispār jābrīnās kapēc vecķi par normu uzskata bērnu ar klepu vest uz dārziņu, jo klepus mazajiem var ļoti ātri pāriet bronhītā, plaušu karsonī. Būtībā tas ir dažu dienu jautājums. Tapēc neārstēt ir bezatbildību...jeb dārziņā auklītes dod bērniem medikamentus un inhalē??

mamma88 mamma88 17. Jan 2017, 13:12

Tā ir ļoti liela problēma. Praktiski vecāks nevar normāli strādāt, jo bērns nepārtraukti tiek aplipināts ar kādu slimību-tad vējbakas, tad gripa, rota vīruss, koksaki vīruss, kaut kāds vīruss, kurš skar elpceļus un vēl un vēl...Protams, ka nekas jau nemainīsies, jo vienmēr taču priekšā ir slimi bērni/s. Un lūdzu nestāstiet tagad par imunitātes stiprināšanu ar ķiploku vai kādu vecmāmiņas tējiņu un pastaigu rasas ieskautā pļavā basām kājām.

mamma27 mamma27 17. Jan 2017, 13:06

Nu tā jau visu laiku ir!Tik cik nu katrs to ievēro!

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 12:59 Ilvija82

Nav runa par to, ja ir klepus visas nakts garumā un milzu zaļie puņķi pilns deguns......ir piedzīvotas situācijas, kad Tu savu bērnu atstāj mājās līdz viņš izveseļojas, bet aizejot uz dārziņu viss sākas no gala! KUR IR TĀ ROBEŽA?

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 12:58 tereeza

Pilnīgi piekrītu, ja katru reizi, kad bērnam ir nelieli puņķi jāņem zilā lapa darbā, tad uz darbu nav vispār jēgas iet. Skaidrs ir viens, bērni slimo un no tā izvairīties nevar, bet man kā vecākam ir grūti noteikt, kur ir tā robeža līdz kurai bērnu var vest un dārziņu un kad nē....

sandux sandux 17. Jan 2017, 12:41

Pēc slimošanas ieradāmies bērnudārzā, kuru neapmeklēja puse bērnu. Diemžēl tiem, kas bija, jau reģistrācijas žurnālā bija pierakstīts "iesnas, klepus", tāpēc nav brīnums, ka jau pēc divām dienām bijām atkal slimi☹

Iveta - tereeze Iveta - tereeze 17. Jan 2017, 12:33

Mūs jau uzsākot bērnu dārza gaitas brīdināja, ka nedrīkst pat ar iesnām doties uz dārziņu un visi vecāki to respektē, kaut arī brīžiem uz šo kārtību ir dusmas, jo ne visiem ir omes vai opīši, kas mazo var pieskatīt kamēr vecāki strādā.

Ilvija82 Ilvija82 17. Jan 2017, 12:22

Riņķa dancis tāpat turpināsies!