Adrians svin savus piecus Mcdonaldā.

Pagājušajā otrdienā mans mazais puika svinēja jau savu piekto dzimšanas dienu. Tā kā tikai man šķiet ka viņš ir maziņš, pašam jau liekas ,ka dikti liels džeks. Tad nu šogad nolēmām,ka ballīte jārīko ārpus mājas,ar bērniem ,lai tiešām jubilārs jūtas kā jubilārs un dzimšanas diena ir nosvinēta godam.

Plānot sāku jau dikti laicīgi- mēnešus trīs iepriekš domāju,kur un kā labāk svinēt. Idejas bija daudz, vietas arī apskatīju dažādas. Bet beigās palikām pie Mcdonalda. Kāpēc tā? Svarīgākais no iemesliem bija tas,ka mums to draugu ar bērniem ir pamaz.Tātad īsti neredzēju jēgu īrēt vadītājus vai kādu rotaļu istabu ,kur paredzēts tomēr 15-20bērniem tusiņš.

Adrianam bija iespēja uzaicināt labākos draugus no dārziņa. Lai arī viņs no visiem izvēlējās trīs ,ieradās tikai divi,jo viens bija apslimis.Protams ielūdzām arī jaunos draugus,kurus esam iepazinuši pateioties Māmiņu klubam. Tad nu kopā sanāa vien septiņi svinētāji,jo ārā laiks ne visai jauks un slimības vēl ar vien plosās.

Kā tad mums gāja! Ieradāmies Mcdonaldā un sākām gaidīt ,kas tad notiks. Kad bērni tika ielaisti svinību istabā, šķita ,nu nekas prātīgs jau nav. Bet vēl ciemiņi tika gaidīt.

Kamēr gaidījām viesus, meitenes ,kas vadīja pasākumu, pienāca aprunāties, ko mazie dzers, vai ir kādi ierobežojumi, vai gribēsim arī kādus desertus vai tikai pamatēdienu un kūku(kūka bija pasūtīta tur pat uz vietas). Mēs nolēmām,ka viņiem pietiks ar bērnu komplektu- un ko tieši katrs gribēs ,ļāvu izvēlēties pašiem,jo nekādi mazie jau vairs nav. TIkmēr mēs vecāki gaidījām blakus pie  rezervētā galdiņa. Tā kā svētki bija bērniem, arī paši izmantojām iespēju pamieloties ar mcdonalda gardumiem,jo mums pienācās 30% atlaide. Un ciemiņi- arī vecāki ,tak jāpacienā;)

Visi bija sanākuši un ballīte varēja sākties.

Mēs iekšā nebijām,tāpēc visu vērojām pa stiklu ,ik pa laikam tik iegāju pabildēt. Pēc novērotā secināju ,ka viss notika tā. Viņi sākumā izvēlējās uzlīmes, uz kurām tika uzrakstīts vārdiņš. Tas tika pielīmēts pie rokas, vaiga vai apģērba,kur nu kurš izvēlējas. Tad viņi kaut ko krāsoja. Kāpēc, īsti nezinu,bet gan jau arī tas bija ar jēgu. Tad visi izrunāja ,kurš ko ēdīs. Kamēr viena meitene gāja pēc pasūtījuma,tikmēr mazie skatījās multeni un runājās ar otru vadītāju. Diezgan ātri bija klāt ēdamais. Visiem protams frī , tad burgers , un dzēriens- citam sula, citam cola ,citam piens. Pēc pašu izvēles. Kad punči bija pilni, mazie sāka celt pie stikla glāžu pili. Tad nu pamazām nosedzās viss logs un mēs vairs neko neredzējām. Un te pēkšņi parādījās betmeni.

Jā. Kamēr vieni cēla pili, tikmēr citiem tika gleznotas sejas. Adrians līdz šim nekad neļāva sev kaut ko zīmēt. Viņam nepatika. Bet te es skatos pašam pirmajam seja zila- mans mazais betmens. Vai nu kompānijas pēc, vai tiešām paaudzies vai kas cits,nezinu- bet mazie bija sajūsmā.

Kad visi bija tikuši pie apgleznotām sejām ,devās izvēlēties mantiņas. Līdz negājām. Meitenes ar visu burvīgi tika galā- mēs vecāki atpūtāmies, ēdām un pļāpājām.

Pēc tam protams vajadzēja mantas ievērtēt, paskraidīt un paspēlēties. Lai arī sākmā visi teia ,ka telpa maza un vietas maz. Manuprāt viņiem pilnīgi pietika.

Un tad jau nāca torte.

Meitene,kas vadīja pasākumu izstāstīja,ka kūka ir ļoti īpaša-burviju kūka. Vajag aizvērt acis,iedomāties kādu vēlēšanos ,ko ļoti,ļoti gribās un tad atvērt acis un pūst nost sveces. Un jāsaka ,ka Adrians to visu uztvēra ļoti nopietni.

Acis tika aizvērtas un čukstus tika pateikts kāds tad ir tas sapņu robots ,ko viņš tik ļoti grib. Un pēc tik emocionāla mirkļa,mēs ar vīru sapratām,ka tas robots ir jāpērk,jo citādāk tā ticība tai burvju kūkai zudīs:)

Sveces bija nopūstas, visi ķērās klāt kūkas ēšanai.

Kūka tiešām bija garda.

Pēc tam ,visiem tika iedoti maisiņi ,kur salikt mantiņas, sadāvinātas arī uzlīmes un piespraudītes. Kā arī baloni.

Mazie viesi atvadījās!

Visi izskatījās priecīgi ,laimīgi un apmierināti! Bērniem ballīte tiešām patika. Un nenožēloju,ka izvēlējos šo vietu ,lai rīkotu svinības Adrianam.

Tikmēr