25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Adrianam nu jau ir pieci gadi un vakar pirmo reiz savā mūžā Adrians devās viens pats pavadīt dažas dienas pie omītes.
Lai arī daudzi savus bērnus jau sūta uz laukiem padzīvoties vasarās jau ap 3-4 gadiem,mēs līdz šim kaut kā nejutāmies droši,jo Adrianam mamma bija ļoti svarīga un nakti bez manis viņš nekad nebija pavadījis.
Bet šogad ,tā kā ir mazā māsa un augustā man būs jāstrādā,bet dāziņš,kurā viņš iet būs slēgts,izdomājām,ka labākais risinājums būs omīte.Lai pierastu pie tā ,mēs izlēmām sūtīt lielo puiku pirmo reiz izmēģinājuma braucienā,kā tad būs.
Kamēr Adrians bija dārziņā sakrāmēju viņa mantas-drēbes, higēnas piederumus,lasāmās grāmatas.Rotaļlietas salika viņš pats. Tā nu somas saliktas, gaidam krustmāti,kas būs tā kas aizvedīs viņu līdz omītes-ceļš aptuveni 2-2,5 stundu braucienā no Rīgas.
Par šo braucienu mēs jau runājām kādus pāris mēnešus.Viņš ļoti gribēja pie omītes un pirms braukšanas teica,ka ir jau liels un varēs dažas dienas padzīvot un iztikt bez mammas,tēta un Denīzes.
Iekāpjot mašīnā, man kā mammai palika nedaudz skumji. Mans mazais puika ir izaudzis. Gribēju iedot buču,pateikt attā. Bet šis aizgriezās prom un noteica-nu mammu......
Sajūta bija neaprakstāma- nu gluži kā filmās,kad mammas bučo savus puišus,bet šie kautrējas,jo to redz klasesbiedri un meitenes.
Šajā nomentā es sapratu- viņš tiešām ir jau izaudzis.
Tā nu ceļu veica godam. Aizbraucot pie omītes pazvanīja man un pateica ka ir klāt. VIņu sagaidīja mūsu runcis Minkāns. Adrians pirmo vakaru noskraidīja un nospēlējās pa āru ar omīti diezgan ilgi. Izlasījis vakara pasaku aizmiga . Otrā rītā mamma vispār netika pieminēta. Tik ap pusdienlaiku man piezvanīja un pateica,ka iet labi un viņš dzer ūdeni.Bijis dārzā pastrādāt un tagad piekusis.
Redzēs kā viņš pavadīs pirmo dienu,kā tiks galā omīte un jutīsies pats Adrians. Atpakaļ viņš būs tikai pirmdienas vakarā.
Kā jūtos es? Pagaidām vēl nekā- jo pieradusi ka pa dienu viņš ir dārziņā.Brīvdienās noteikti būs grūtāk,kad arī vīrs būs mājās. Un no rīta gultiņa tukša,vakarā nav kas taisīs mājās traci.
Lai arī pati gribēju ,lai viņš brauc un atpūšas,tomēr ir mazliet skumji secināt,ka bērni izaug un vecāki vairs nav tik ļoti nepieciešami.
Mums ar šo jautājumu nebija problēmas kad vajadzēja vai gribējās tad brauca pie krustvecākiem vai omes. Jau pirmā ilgākā ciemošanās vasarā bija 1gads un 5 mēn. nekādu prolēmu nebija. Mēs mammas pašas sarežģījam dzīvi . Pie omes bērns uzvedas labi un mammu nemaz nevajadzēja😃
dzīvē tā iekārtojies, ka arī mūsu puikam šovasar būs jāpadzīvo pie omes. nekādus eksperimentus netaisīsim - vienkārši aizvedīsim un tad būs tur jāpadzīvo 2-3 nedēļas, 2 nedēļas ir minimums, to trešo vai pārējās skatīsimies pēc apstākļiem, ome pieteikusies pamest savus darbus un nedēļu padzīvot pie mums ar mazdēlu pa mājām. man nav ne jausmas, kā es jutīšos pa nedēļu, tā paiet visai saspringta un cik tad vispār tādā bērnudārza dienā sanāk kopā pavadīt laiku 😀 brīvdienās brauksim pie bērna - tā esam saplānojuši. es ticu, ka viss būs kārtībā 😀
😀nekas, mierini sevi ar domu, ka atkal bučos, kad paliks asto.npadsmit