Adaptācijas process dārziņā - cik ilgi?

Cik ilgs parasti ir adaptācijas process dārziņā un kas to ietekmē, pastāstīs psiholoģe Diāna Zande.

Domājot par to, kāda būs bērniņa iejušanās bērnudārzā, vecākiem sev jāuzdod jautājums: "Cik ilgā laikā pieaudzis cilvēks iejūtas jaunā vidē, situācijā?"

Adaptācijas process ir iejušanās jaunos apstākļos, kuri nozīmīgi izmaina dzīvi, piemēram, jaunadzīvokļa dēļ jāpārkārto visa ģimenes sistēma, kā tagad tikt uz darbu, kādu transportu ikdienai izmantot, kurp doties pastaigāties.

"Robežlīnija, par kuru varam teikt, ka adaptācija noris normāli, ir 6 mēneši. Tikai pēc tam varam runāt par traucējumiem, atceroties, ka šis attiecas uz pieaugušajiem." stāsta psiholoģe. Bet kā ir ar bērniem?

Iejušanās katram cilvēkam noris atšķirīgā ātrumā. Viens no ietekmējošiem faktoriem ir temperaments, kas nosaka, cik konkrētais cilvēks ātri pieņem jebkādas pārmaiņas. Runājot par bērniem, psiholoģe uzsver: "Ir bērni, kuri jebkuras izmaiņas ļoti ātri pieņem. Ja runājam par jaunu apģērbu, jaunu gultu, jaunu sienas krāsojumu, to varētu saukt par jaunā pieņemšanu, kas attiecīgi ir kaut kas mazāks nekā adaptācija.

Bet ir bērni, kuri ne tikai labi pieņem visu jauno, bet arī ātri adaptējas – labi pieņem to, ka ģimenē ir brālītis ieradies, labi pieņem to, ka jāuzsāk dārziņa gaitas vai māmiņai jāatsāk strādāt. Tātad pie tādām nopietnākām izmaiņām pierod ātrāk.

Un ir bērni, kas pēc iespējas ilgāk vēlas saglabāt visu ierasto un ir grūti pieņemt jaunas lietas.To sauc par noraidošu attieksmi. Savā ziņā tas ir normāli, jo arī pieaugušais, nepamēģinot kaut ko, sevi tomēr tā kā pasargā."

Kas ietekmē adaptācijas procesu?

"Bērna paša bioloģiskais materiāls, temperaments un vide mājās un dārziņā ir tie faktori, kas ir svarīgi, iejūtoties jaunos apstākļos.

Ir ļoti daudz faktoru, kas iedarbojoties, rada pozitīvu iejušanās iespēju vai tieši otrādi – samazina pozitīvo iejušanās iespēju," stāsta psiholoģe.

Kāpēc mēs no bērna gaidām ātru iejušanos? Te būs arī psiholoģes Diānas Zandes atbilde – "Mūs tas gluži vienkārši atbrīvo no raizēm. Palaist bērnu dārziņā – tās ir lielas raizes. Kurš gan negrib, lai viss izdodas ātri un uzreiz? Un tas ir saprotami un normāli."

"Savukārt, ja mēs zinām, ka ir pagājusi nedēļa, kopš ir uzsāktas dārziņa gaitas un mazais raud, divas nedēļas, trīs nedēļas un vairāk, arī mūsu dzīvēs mainās patiešām daudz kas.  Mēs jūtamies ne tik sekmīgi, mēs raizējamies par to, kā bērniņš jūtas. Šie ir tie apstākļi, kādēļ mēs dabiski vēlamies, lai bērniņš ātri iejūtas," piebilst psiholoģe.

Pēc speciālistes domām, ideāls iejušanās laiks ir viens mēnesis. "Trīs mēneši ir absolūti normāls iejušanās laiks. Principā normāli ir, ja bērniņš iejūtas visu pirmo sezonu. Tas tomēr ir process, kurš noris pamazām," turpina psiholoģe.

"Vairums bērnu šajā laikā, ko saucam par normālu, arī iejūtas. Tas, ko mēs varam gādāt – lai šis iejušanās process ir pēc iespējas mazāk traumējošs.

Absolūti netraumējoši – tas ir diezgan reti. Ja bērnam ir fantastisks temperaments, ārkārtīgi droši vecāki, daudz un dažādas ikdienas situācijas, darbošanās ar bērnu mājās un ļoti daudz kas cits ir tas, kas nodrošina pēc iespējas mazāk traumējošu iejušanās procesu.

Gadās, ka bērniņš gada vecumā jau lieliski iejūtas dārziņā, bet optimālais bērnudārza gaitu uzsākšanas vecums ir tomēr trīs gadi.

Bet vienmēr jāatceras, ka viss ir individuāli, un arī divos gados iejušanās ir iespējama ārkārtīgi sekmīga un priecīga gan bērnam, gan vecākiem. Tāpat ir bērniņi, kas arī pirmajā klasē iejūtas ļoti nelabprāt, ne tik sekmīgi, kā mums gribētos." stāstījumu nobeidz psiholoģe.

Māmiņu Klubs

Cik ilgs adaptācijas periods bija Tavam bērniņam?