Ļaut bērnam izvēlēties apģērbu, ko vilkt mugurā?

„Es nevilkšu šo kleitu!”no rīta paziņo trīsgadīgā meita savai mammai. Pavisam nesen vēl mamma varēja izlemt, ko meitai vilkt mugurā, bet nu mazā pirmsskolniece ir gatava izlemt pati! Tā tam ir jābūt, atzīst psiholoģe Diāna Zande, tomēr tam nav jāsabojā katrs rīts! Ieskaties, ko darīt, ja bērns izlēmis turpmāk drēbes izvēlēties pats!

Katrā ģimenē pienāk brīdis, kad bērns paziņo savas domas par mammas vai tēta izvēlēto garderobi. Protams, pirmajā mirklī tas var šķist kā katastrofa, bet kā atzīst psiholoģe- tā ir pieaugšanas pazīme. „Pirmsskolas vecumā bērni arvien izteiktāk mēģina parādīt un apliecināt savu neatkarību un pārbaudīt vecāku robežas,” tā psiholoģe Diāna Zande.

Piedāvā izvēli

Trīsgadīgie un četrgadīgie bērni ir gandrīz kā diktatori, kuri vēlas kontrolēt it visu. Lai neapspiestu bērna vēlmi izzināt un izmēģināt ko jaunu, to nevajadzētu ierobežot. „Lai gan robeža starp visatļautība un atbildības uzņemšanos ir maza, vecākiem aicinu piedāvāt bērnam katru dienu mazas izvēles ikvienā nodarbē,”iesaka psiholoģe.

„Ja runa ir par apģērbu, es neieteiktu ļaut izvēlēties kaut ko no visa skapja satura, jo arī pieaugušie bieži apjūk, kur vēl bērni, tomēr izvēle starp zilo vai sarkano džemperi būs piemērota, lai bērns justos atbildīgs par savu izdarīto izvēli un neliktu izvēli padarīt īpaši grūtu.”

Izvēlies piemērotu audumu apģērbam

Ir bērni, kuriem grauž vilnas audums vai nepatīk īpaši pieguļošs apģērbs. Tieši tāpat kā pieaugušajiem ir audumi apģērbiem, kas liekas īpaši mīļi un ir tādi, kuros nejūties ērti. Tāpat ir arī bērniem. „Ja mamma neliks bērnam vilkt atkal un atkal to džemperi, kas kož,bērns redzēs, ka vecāki respektē viņa izvēli,” stāsta Diāna Zande. „Te var runāt arī par temperamentu, cik jutīgs ir bērns. Ja vecākiem šķiet, ka jutīgums ir pārmērīgs, laiks būtu konsultēties ar ārstu.”

Laiks praksei

Ap trīs gadu vecumu bērns apgūst ģērbšanās pamatus, piemēram, uzvilkt apakšveļu, bikses vai džemperi. Kad bērns mācās pats apģērbties, mammai nevajadzētu steidzināt viņu vai neļaut bērnam ģērbties pašam. „Patstāvīgu ģērbšanos bērns novērtē un viņš jūtas pašpārliecināts un prasmīgs tajā, ko viņš dara. Un pat tad, ja ģērbšanās prasa vairāk laika nekā domāts, mammai vajadzētu to ļaut. Jo vairāk mamma ļaus bērnam būt patstāvīgam, jo mazāk cīņu būs ģērbšanās procesā,” uzsver psiholoģe.

Vienmēr laikā

Protams, pirmsskolas vecuma bērni neizjūt tādu steigu no rītiem kā vecāki un labprātāk paspēlējas vēl ar savām mantām,tāpēc, lai ikrīta ģērbšanās nepārvērstos par ilgstošu cīņu un nemitīgu skrējienu, vecākiem ir vērts zināt pāris viltības. „Ģērbšanos var pārvērst par spēli. Mamma var aizvērt acis un teikt- Es aizvēršu acis un paskatīsimies, cik ilgā laikā vari uzvilkt kreklu un bikses. Tāpat māmiņa var uzlikt modinātājpulksteni uz desmit minūtēm un, ja bērns apģērbsies šo minūšu laikā un būs gatavs doties ārpus mājām, tiks atalgots ar uzlīmīti. Tāpat veiksmīgu apģērbšanos no rīta var atalgot ar žetonu, ko vēlāk var iemainīt pret kādu saldumu vai citu nieku.”

Plāno uz priekšu

Bērniem patīk skatīties fotogrāfijas, kurās ir viņi paši. Izmanto to kā priekšrocību, lai parādītu soli pa solim, kādi ir rīta rituāli – pamošanās, saģērbšanās, zobu tīrīšana, brokastis. Ja bērns bildēs redzēs, kā viņš šos rituālus ir veicis iepriekšējās dienas, tad viņam var būt interesanti to darīt atkal un atkal, tādā veidā šīs bildītes kļūst par rīta vadītājiem mammas vietā. Plānošanā var palīdzēt arī apģērba izvēle iepriekšējā vakarā, tādējādi ietaupot laiku no rīta cīņā par to, kādu apģērbu izvēlēties vai meklējot iemīļoto krekliņu.

Kristīne Damškalne, Māmiņu Klubs