Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Vismīļākais, vislabākais, visjaukākais.......tā jau katrs par savu tēti teiktu.
Bet ko teiksim mēs? Tētis ir tas,kura dēļ šajā pasaulē nāca Adrians un Denīze. Jāsaka- visi ,tak zina kā rodas bērni,bet tomēr. Ja nebūtu viņa uzstājības un mākas pierunāt un pamatot,ka tāds mazs, mīļš bēbītis ir super un mēs ar visu tiksim galā ,tad diez vai būtu tā kā ir. Par to liels paldies viņam.
Tētis mūsu ģimenē ir tas,kurš nebaidās būt ar bērniem. Viņš var nomazgāt kakaino dibenu, var saģērbt, var iemācīt ko jaunu. 
Tētis mums ir tas,kas palīdz apgūt Adrianam prasmes un iemaņas sportojot.
Sniedz atbalstu.
Pietur un uzmundrina.
Palīdz pārverēt zaudējuma sāpes.
Bet tētis var būt ne tikai mīļš,bet arī dusmīgs. Tētis ir arī tas,kas liek cīnīties un nepadoties.Tētis ir tas ,kas par palainībām arī mēdz pa dibenu iedot vai pateikt kādu stingrāku vārdu un likt padomāt par sliktajiem darbiem.
Bet par spīti tam ,ar tēti ir visjautrāk!
Jo viņš nebaidās kļūdīties,bet cenšas mācīties no kļūdām.Viņš cenšas ierādīt Adrianam visu ,ko prot pats .Jo reiz tak arī dēls būs vīrietis.
Tētis ļoti gribēja meitiņu .Un nu arī tika pie Denīzes. Tāpēc nu viņš mācās būt tētis diviem. Un jāsaka,ka viņam tas lieliski padodas.
Viņš ir lepns par savu meitiņu un visticamāk ,Denīze būs īsta tēta luteklīte. Jo šobrīd jau tā ir.
Par tēti nav būt viegli ,tā pat kā par mammu. Tā domāju es. Bērni ikreiz pavadot laiku ar tēti ir ļoti priecīgi un laimīgi. Viņi zin, ka atrodoties viņam blakus būs pasargāti un mīlēti. Tāpēc ,lai cik noguris būtu tētis viņš vienmēr atradīs laiku paspēlēties ar dēlu ,iedot buču meitiņai un paņemt viņu klēpī.
Tāds nu ir mūsu - pareizāk Denīzes 
un Adriana tētis.
