Zaļš un zaļāks

Būt „zaļam” tagad ir modē – eko, bio, dabīgs – tas viss rullē uz nebēdu un diemžēl arī tirgotāji šo izmanto uz urrā! Beigās bieži sanāk kā vecajā parunā – kur auni tur cirpēji.

Ne vienmēr varam ticēt visādiem preču un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ražotājiem. Bez tam diskusijas par to, kas tad galu galā ir „zaļš” un kas ir „zaļāks” turpinās dažādos formātos visā pasaulē. Domāšana pamazām mainās un no plika produkta vai pakalpojuma, pamazām skatāmies mazliet plašāk. Lai cik „eko” būtu banāns, nonākot Latvijā tas nekādi nevar vairs būt videi draudzīgs, jo saņēmis savu ķīmijas devu pārvadājot, kā arī ir iztērēti čupu čupām citu resursu tos pārvadājot no viena pasaules stūra uz otru. Reizēm „zaļums” ir tikai šķietams, piemēram, visiem ir skaidrs, ka ekoloģiski ir lietot auduma autiņus, jo tie pampersi tīra ķīmija! Pirmajā acu uzmetienā tā ir taisnība, bet ja papēta vairāk, tad dzīvē viss ir citādāk. Briti ir veikuši pētījumu, kur pētītas abas šīs opcijas un secināja, ka kopumā kaitējums apkārtējai videi ir diezgan līdzvērtīgs, bez tam diskutabls. Sīkumus nepārskaitīšu, bet galvenais mīnuss auduma autiņbiksēm ir dzeramā ūdens patēriņš to mazgāšanā, jo dzeramais ūdens ir resurss, kas šobrīd uz mūsu planētas pamazām kļūst par problēmu.

Un tagad pie prakses. Lai arī esmu skeptiski aizdomīga par lietām, kuras saucas eko, bio un tamlīdzīgi, es mēģinu dzīvot „zaļāk” pēc savas personīgās saprašanas.

Dārzeņus, augļus un citus pārtikas produktus mēģinu izvēlēties vietējos. Vislabāk savu vecāku dārzā audzētus vai zināma zemnieka tirgotus, bet der arī iegādāti tirdziņā un bodēs. Kāpēc vietējos – lai arī nevaru būt pārliecināta, ka eko ir eko, apsvērums ir vienkāršs – vietējie augļi un dārzeņi sezonā nav apstrādāti ar ķimikālijām, lai nodrošinātu ilgtermiņa uzglabāšanu, kā arī pārējā laikā ar transportēšanai izmantotajām ķimikālijām, un jā, mazāk enerģijas iztērēts, lai nogādātu no augšanas vietas līdz pārdošanas vietai vai pārstrādes uzņēmumam. Tā, ka vismaz pāris ķīmijas mazāk. Par audzēšana gan nekādas ilūzijas neloloju – tehnoloģijas ienākušas arī mūsu zemnieku sētā. Ir daudzi zemnieki, kuri ved savu saražoto uz Rīgu (t.sk. tie, kuri piegādā no sertificētām bioloģiskajām zemnieku saimniecībām), ir vērts iedibināt kontaktus un pirkt pa tiešo – būs lētāk un kvalitatīvāk!

Kopš atklāju nebalinātos un nekrāsotos žāvētos augļus, tad iegādāju tos. Izmantoju iespēju Eko virtuvē tos pasūtīt ar priekšapmaksu, jo tad labiem kvalitatīviem riekstiem un žāvētiem augļiem cena ir ļoti tuva lielveikalu piedāvājumam, bet garšu nevar ne salīdzināt!

Sadzīves ķīmija mūsmājās tiek lietota salīdzinoši nedaudz, jo nespēju rast pamatojumu visādu figņu lietošanai. Dažādu virsmu tīrīšanai labi noder mikrošķiedras lupatiņas (izmantoju norvex, bet ir pieejamas arī citas), veļasmašīnas atkaļķošanai labi noder citronskābe, veļas mīkstināšanai etiķis vai citronskābe. Vienu brīdi bija iepatikušies dažādi tīrīšanas švammes un lupatiņas, kur izmanto nanotehnoloģijas, bet šobrīd mazliet iepauzēju, jo, lai arī netiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi pucēšanas procesā, nav skaidrs cik lielu kaitējumu un kam nodara nanodaļiņas. Ja izdomāju, ka tomēr vajag tīrīšanas līdzekli, tad skatos, lai tas būtu videi draudzīgs un to apliecina sertifikāts (baltais eņģelis, skandināvu gulbis vai Eiropas ekopuķe – tādi atzīti sertifikāti, kuru lietošana tiek stingri kontrolēta).

Kosmētikas jomā līdz galam neesmu visu sev nepieciešamo atradusi no nekaitīgā gala, esmu vēl procesā, bet vismaz bērniem šampūnus un dušas želejas pērku tikai tos, kuri atbilst dāņu stingrajām prasībām un tajos nav nekādu parabēnu un citu štruntu (zinu, zinu, ka dzīvot ir kaitīgi, bet pēc pēdējā pētījuma izlasīšanas, par visādu figņu ietekmi uz hormonālo sistēmu t.sk. dzimumhormonu sistēmu, roka neceļas indēt apzināti savus bērnus).

Par sadzīves tehniku, ja pērk jaunu, tad tai ir jābūt videi maksimāli draudzīgai. Nu jau ļoti daudz cilvēku izvēloties sadzīves tehniku, meklē pēc energoefektivitātes rādītājiem un zina, ka A marķējums ir labāks par B, C un D, tomēr tikai retais zina, ka šobrīd reāli apzīmējums A nozīmē to pašu, ko D pirms pāris gadiem. Jā, gudras galvas nolēma, ka lai paliek apzīmējumi A, B, C, D, lai gan energoefektivitātes jomā daudz kas ir pavirzījies uz priekšu. Papildus ieviesa apzīmējumus A + , A++ un A+++.

Jāsaka atklāti, jo vairāk zinu, jo sarežģītāk ir kļuvis dzīvot. Ceru, ka kādai no jums noderēs mana pieredze.

Viens "zaļais" uzdevums tieši Tev! Izpildi to un laimē!