Uzsākot bērnudārza gaitas, mainās bērna uzvedība. Kāpēc?

Citam no malas bērna histēriskā uzvedība var sķist kā viena no izlaistības pazīmēm, bet patiesībā ir pavisam citādi. Kāpēc bērni uzvedas histēriski? Lasi psiholoģes Diānas Zandes atbildē uz šo jautājumu!

JAUTĀJUMS

Palīdziet man izprast manu bērniņu!

Dēlam 1 gads un 7mēneši. Pēdējās nedēļās kluvis par histēriķi. Brīžos, kad kaut kas nenotiek tā kā viņš ir iecerējis, krīt zemē (tas gan arī iepriekš jau tika novērots) un necilvēcīgi brēc, trīc, rauj sev drēbes, met pa gaisu visu, kas ir aizsniedzams - vienvārdsakot - ir dusmīgs. Ja mēģinu iet klāt piecelt, paņemt klēpī, samīļot un aprunāties, tad sit, kniebj un rausta man matus, apģērbu! 

Šādas histērijas nav viena vai divas pa dienu! Tās atkārtojas vismaz reizi stundā!

Pirms divām nedēļām bērns sāka iet b/d, un tad tas viss kļuva izteiktāk. Piemēram, vakar, divu stundu laikā, ko vakarā pavadīja mājās, paspēja uzrīkot trīs nevaldāmas histērijas! Saprotu - pārmaiņas viņa dzīvītē milzīgas! Bet... 

Ko man darīt???? Kā man reaģēt???? Kā tikt vaļā no šī ieraduma??? Bērniņš visu dienu ir b/d - vakaros esmu noilgojusies un vēlos ar viņu parotaļāties, mīļi padzīvoties, pasnauduļot ar pasaku grāmatu rokās, bet tas vienkārši nav iespējams! 

Esmu izmēģinājusi dažādus variantus cīņā ar šo niķi - mierīgu runāšanu (viņš nedzird), skaļu runāšanu (arī nedzird), paņemšanu klēpī (raujas laukā), ignorēšanu (tad brēkšana var turpināties pat 30 min), aiziešanu uz citu istabu (dažreiz tas nostrādā - histērija beidzas un smaidīgs nāk pie manis it kā nekas nebūtu noticis), ielikšanu gultiņā (tad arī lielākoties uzreiz nomierinās)!

Atbildi sniedz psiholoģe Diāna Zande:

Viss, kas notiek ar bērnu šobrīd, ir likumsakarīgi! Viņš ir vecumā, kurā bērni sāk apzināties sevi atdalītu no mammas un "Nē" ir biežākais vārds viņa leksikā, viņš joprojām savus pārdzīvojumus pauž ar ķermeni (jo vēl nemāk runāt, lai pateiktu, kā jūtas), piedevām, šobrīd viņš pārdzīvo ļoti traumējošu situāciju - sācis iet bērnu dārzā.

Savukārt, mamma vēlas (kas ir pilnīgi saprotami) , lai vakari būtu mierīgi un jauki, lai bērns neradītu raizes..... Bērns pārdzīvo tik lielas izmaiņas, ka visas viņa ķermeņa sistēmas pakļautas ļoti lielai spriedzei un viss, kas viņam ir nepieciešams, ir - lai viņam palīdz nomierināties, iejusties un atkal sajust, ka mamma ir tepat!

Tas ir līdzīgi kā tad, kad mazulis ir slims - viņam vajag daudz atbalsta un palīdzības. Divgadīgi bērni savu spriedzi tipiski izlādē histērijās. Lai labāk viņu saprastu, mēģiniet atcerēties, kā jutāties, kad viņš dzima. Iespējams, jutāties nedroša, bija svarīgi, lai visu laiku kāds ir blakus un atbalsta un palīdz tikt galā ar lielo darbu. Iztēlojieties, kā būtu, ja Jums kāds teiktu - nu jau pietiek, ko Tu te īdi, viss taču rit uz priekšu gluži normāli, cik var dzemdēt, dari taču to ātrāk, nomierinies, utt. Kā Jūs justos un vai tas palīdzētu? Tāpat ir ar mazuli - šobrīd viņš nemēģina kāpt Jums uz galvas, nav izlutināts, bet ar savu uzvedību pauž izmisumu un pārslodzi un gluži dabiski, prasa to, kas viņam ir ļoti ļoti nepieciešams - MAMMAS nedalītu uzmanību!

Cik vien spējat, izturieties mierīgi brīžos, kad mazulis ir nemierīgs, centieties pārslēgt viņa uzmanību pirms viņš kritis histērijā, pēc iespējas raugieties, lai vakari ir mierīgi. Un rēķinieties, ka bērnam, kuram vēl nav pat 2 gadi, joprojām galvenais cilvēks ir mamma, lai cik jauki būtu bērnu dārzā.

Māmiņu Klubā ir lekcija par divgadnieku, rudenī bija nodarbības par iejušanos bērnu dārzā - tur mēs šos jautājumus aplūkojam ļoti detalizēti. Jebkurā gadījumā - tie nav niķi, pret ko ir jācīnās! NAV jācīnās, to jau dara mazulis - divgadnieka attīstība bez iekšējām un ārējām cīņām nav iespējama! Jūsu - vecāku uzdevums ir - rūpēties, lai mazais saņem pietiekoši daudz emocionālās un ķermeņa tuvības, iedrošinājuma, sapratnes un protams, vecāku noteiktas , bet ar sapratni un iejūtību nospraustas robežas. Un saglabājiet optimismu un humora izjūtu! Kā teicis Ķēniņš Zālamans - tā nebūs vienmēr!

UZDOD SAVU JAUTĀJUMU PSIHOLOGAM!

Aicinām piedalīties pētījumā par sajūtām, kļūstot par vecākiem! 

Lai būtu iespējams veikt kvalitatīvu darbu, nepieciešams ļoti  liels skaits ģimeņu, kuras ir ar mieru piedalīties aptaujā, kura notiks trijos etapos – pirmais – grūtniecības trešajā trimestrī, otrais – 3 mēnešus, bet trešais – 6 mēnešus pēc dzemdībām. Aptaujas ir konfidenciālas, individuālie dati netiks izpausti, tie tiks analizēti tikai apkopotā veidā. Jūsu epasti netiks izmantoti nekādā citā veidā, kā tikai šī pētījuma anketu nosūtīšanai. Katra aptauja ietver vidēji 60 – 70 jautājumu, un atbildēt var 10 – 15 minūšu laikā. Ja Jūsu ģimene (ABI partneri) piekrītat piedalīties visos pētījuma etapos un šobrīd rit grūtniecības 3. trimestris, lūdzu, rakstiet man dizande@inbox.lv  , lai es Jums varētu nosūtīt 1. aptauju komplektu un pastāstīt par tālākajiem mūsu sadarbības soļiem.